52007PC0051

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.2.2007

COM(2007) 51 galīgā redakcija

2007/0022 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

par vides krimināltiesisko aizsardzību

(iesniegusi Komisija) {SEC(2007) 160}{SEC(2007) 161}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Lai garantētu augsta līmeņa vides aizsardzību, kas ir EK Līgumā atzīts mērķis (EK Līguma 174. panta 2. punkts), jārisina noziegumu pret vidi pieaugošā problēma. Ar šo priekšlikumu aizstāj priekšlikumu Parlamenta un Padomes Direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību (2001/0076(COD)) ar grozījumiem pēc Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma, lai īstenotu Eiropas Kopienu Tiesas atziņas 2005. gada 13. septembra spriedumā (lieta C-176/03, Komisija pret Padomi), ar kuru atcēla Pamatlēmumu 2003/80/TI par vides krimināltiesisko aizsardzību. Saskaņā ar spriedumu Kopiena var veikt tādus ar dalībvalstu krimināllikumiem saistītus pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai tajos paredzētie noteikumi vides aizsardzības jomā darbotos pilnā mērā. Kopiena un dalībvalstis ir pieņēmušas daudzus uz vides aizsardzību vērstus tiesību aktus. Tomēr dažādi pētījumi liecina[1], ka dalībvalstīs pašlaik izmantotās soda sankcijas ne vienmēr ir pietiekamas, lai efektīvi īstenotu Kopienas politiku vides aizsardzības jomā. Ne visās dalībvalstīs par visiem nopietniem nodarījumiem pret vidi tiek piemērotas kriminālsankcijas, lai gan vairāku iemeslu dēļ vienīgi kriminālsodiem būs pietiekami preventīva iedarbība. Pirmkārt, kriminālsankciju piemērošana apliecina kvalitatīvi atšķirīgu sabiedrisko nosodījumu salīdzinājumā ar administratīvajiem sodiem vai civillikuma noteikto kompensāciju mehānismu. Otrkārt, administratīvajām vai finansiālajām sankcijām var nebūt preventīva iedarbība gadījumos, kad vainīgās personas ir nabadzīgas, vai tieši pretēji — finansiāli ļoti nodrošinātas. Šādos gadījumos kā sods var būt nepieciešama brīvības atņemšana. Turklāt kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas līdzekļi (un dalībvalstu savstarpēja juridiska palīdzība) ir daudz spēcīgāki par administratīviem vai civillikuma līdzekļiem un var uzlabot šo procedūru efektivitāti. Visbeidzot, te ietverta papildu garantija — objektivitāte, jo kriminālizmeklēšanā tiks iesaistītas citas izmeklēšanas iestādes, proti, ne tās administratīvās iestādes, kuras piešķīrušas izmantošanas vai piesārņojuma atļaujas. Papildus atšķirībām dalībvalstīs piemērojamo sankciju veidos vērojamas arī būtiskas atšķirības attiecībā uz to sankciju apmēru, kas tiek piemērotas par līdzīgiem vai vienādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Noziegumiem pret vidi bieži ir pārrobežu raksturs vai ietekme. Tādēļ pašlaik vainīgās personas var izmantot pašreizējo situāciju — atšķirības dalībvalstu tiesību aktos — savā labā. Tas nozīmē, ka problēma jārisina ar darbību Kopienas mērogā. Vispārīgais konteksts Eiropas Padome 1998. gadā pieņēma konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību. Eiropadomes sanāksmē 1999. gada oktobrī Tamperē tika izteikts aicinājums vienoties par kopīgām definīcijām, apsūdzības celšanu un sankcijām dažās attiecīgo noziegumu jomās, tostarp attiecībā uz noziegumiem pret vidi. Dānijas Karaliste 2000. gada februārī iesniedza iniciatīvu pamatlēmumam par smagu noziegumu pret vidi apkarošanu. Tieslietu un iekšlietu padome 2000. gada 28. septembrī vienojās, ka jāizveido acquis par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi. Komisija 2001. gada 13. martā pieņēma priekšlikumu direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību. Ierosinātās direktīvas nolūks bija nodrošināt efektīvāku Kopienas tiesību aktu piemērošanu vides aizsardzībā, visā Kopienā nosakot noziedzīgo nodarījumu minimumu. Eiropas Parlaments 2002. gada 8. aprīlī pieņēma ziņojumu par priekšlikumu pirmajā lasījumā. Komisija 2002. gada 30. septembrī pieņēma grozītu priekšlikumu, iekļaujot vairākus Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus. Padome neapsprieda Komisijas priekšlikumu, bet pēc Dānijas iniciatīvas 2003. gada 27. janvārī pieņēma Pamatlēmumu 2003/80/TI par vides krimināltiesisko aizsardzību. Eiropas Kopienu Tiesa atcēla šo pamatlēmumu ar 2005. gada 13. septembra spriedumu (lieta C-176/03) par LES 47. panta pārkāpumu, nospriežot, ka, ņemot vērā mērķi un saturu, pamatlēmuma 1.–7. panta galvenais nolūks ir vides aizsardzība un to būtu pareizi pieņemt, pamatojoties uz EK Līguma 175. pantu. Komisija 2005. gada 30. novembrī pieņēma paziņojumu, izklāstot savu viedokli par sprieduma lietā C-176/03 sekām, kā arī nepieciešamību pieņemt jaunu tiesību akta priekšlikumu par noziegumiem pret vidi. Ievērojot spriedumu, 2001. gada priekšlikums direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību jāatsauc un jāiesniedz jauns priekšlikums, tajā ietverot atceltā pamatlēmuma 1.–7. panta saturu. Dažu noziedzīgo nodarījumu formulējumu vajadzēs grozīt, ņemot vērā Kopienas tiesību aktu attīstību vides jomā. Turklāt jāiekļauj daži papildinājumi, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, proti, par īpaši smagiem noziegumiem pret vidi piemērojamo sankciju tuvināšana. Kā turpinājumu EKT lietai 176/03, Komisija 2007. gada gaitā plāno iesniegt priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Lai gan dažādos gadījumos tiesību akti vides jomā nosaka, ka dalībvalstīm jāpieņem preventīvas, efektīvas un proporcionālas sankcijas par tiesību aktu pārkāpumiem vides jomā, nav noteikumu, kas dalībvalstīm izvirza prasību noteikt īpašas kriminālsankcijas par smagiem nodarījumiem pret vidi. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi. Jo īpaši ierosinātā direktīva izstrādāta saskaņā ar taisnīguma principiem, kas izklāstīti hartas VI nodaļā, un tās nolūks ir veicināt integrāciju Kopienas augsta līmeņa vides aizsardzības politikā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kas izklāstīts hartas 37. pantā. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Noziegumu pret vidi problēma daudzus gadus ir apspriesta dažādos starptautiskos un Eiropas forumos. Komisija 2003. gada novembrī organizēja atklātu konferenci par noziegumiem pret vidi un atbalstīja semināru, kas veltīts šim tematam un ko Londonā 2002. gadā organizēja Karaliskais starptautisko lietu institūts. Papildus ekspertu sanāksmes par nelegālās tirdzniecības īpašiem noziegumiem notika Frankfurtē 2001. gadā un Budapeštā 2004. gadā. Turpmāka apspriešanās ar ieinteresētajām personām šajā gadījumā netika uzskatīta par nepieciešamu un iespējamu. Kopš Eiropas Kopienu Tiesa 2005. gada 13. septembrī atcēla Pamatlēmumu 2003/80/TI, šajā jomā saistībā ar noziegumiem pret vidi izveidojies juridisks vakuums, kas iespējami ātri jāaizpilda. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Pēdējos gados organizēti vairāki šim tematam veltīti semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, kuru gaitā iegūta šā priekšlikuma izstrādāšanai nepieciešamā informācija. |

Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējumā tika izvērtēti dažādi varianti: iespēja, ka ES līmenī darbība netiek veikta, iespēja uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm brīvprātīgu iniciatīvu veidā, krimināllikuma par vidi pilnīgas saskaņošanas iespēja un, visbeidzot, dalībvalstu tiesību aktu par noziegumiem pret vidi ierobežota tuvināšana. Darbības trūkums vai Kopienas likumdevēja nesaistoša darbība nenodrošinātu pozitīvu ietekmi uz vides aizsardzības līmeni un nelikvidētu pašreizējās grūtības noziegumu pret vidi novēršanā — grūtības, kuru cēlonis lielā mērā meklējams dalībvalstu tiesību aktu atšķirībās. Krimināllikuma par vidi pilnīga saskaņošana pārsniegtu nepieciešamo rīcību un ignorētu to, ka valstu krimināllikumus joprojām spēcīgi ietekmē katras attiecīgās dalībvalsts kultūras vērtības, tāpēc šā procesa īstenošanā nepieciešama noteikta elastīguma pakāpe. Attiecībā uz ierobežotu tuvināšanu tika izvērtēti trīs dažādi iespējamie līdzekļi: smagu nodarījumu saraksta saskaņošana, juridisko personu atbildības apjoma saskaņošana un sankciju līmeņu tuvināšana attiecībā uz tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti atbildību pastiprinošos apstākļos. Visos trīs gadījumos iespējamā ietekme uz vides aizsardzības līmeni, kā arī policijas un tiesas sadarbību ir novērtēta ļoti pozitīvi, savukārt uzņēmumu izmaksas un valsts iestāžu slogs nebūs pārmērīgi liels. |

Ietekmes novērtējuma ziņojums ir pieejams, izmantojot šādu vietni: http://ec.europa.eu/governance/impact/index_en.htm. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Ierosinātajā direktīvā ir noteikts tādu smagu nodarījumu pret vidi minimums, kas visā Kopienā atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem, ja izdarīti ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ. Līdzdalība šādu darbību veicināšanā līdzīgi atzīstama par noziedzīgu nodarījumu. Juridisko personu atbildības apjoms ir precīzi noteikts. Fizisko personu noziedzīgie nodarījumi jāsoda ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālsankcijām, turpretim juridiskām personām jāpiemēro kriminālas vai citas sankcijas. Maksimālo sankciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti noteiktos atbildību pastiprinošos apstākļos, piemēram, kas radījuši īpaši smagu iznākumu, vai iesaistīšanos noziedzīgā organizācijā, minimālais līmenis fiziskām un juridiskām personām arī ir jātuvina. |

Juridiskais pamats Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz vides aizsardzību. Tādēļ par tiesisko pamatu izraudzīts EK Līguma 175. panta 1. punkts. |

Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot šā priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

Stingrākas sankcijas atsevišķās dalībvalstīs neatrisinātu problēmu efektīvi, jo vainīgās personas varētu viegli apiet šīs dalībvalstis un darboties no vietām, kurās tiesību akti nav tik stingri. |

Iemesli, kuru dēļ priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas pasākumiem, ir šādi. |

Priekšlikums Kopienas mērogā paredzēs minimālo standartu smagu noziedzīgu nodarījumu pret vidi elementiem, vienādu atbildības apjomu juridiskām personām, kā arī sodu apmērus par īpaši smagiem noziegumiem pret vidi. Tas nodrošinās, ka lietas smagos noziegumos pret vidi tiks izskatītas līdzīgā veidā visās dalībvalstīs un ka vainīgās personas nevarēs gūt labumu no pašreizējām atšķirībām valstu tiesību aktos. Tas veicinās arī dalībvalstu sadarbību starptautiskās lietās. |

Kopienas politika vides aizsardzībā jāievieš pilnībā visā Kopienā. Tālab jātuvina sankcijas. Noziegumiem pret vidi parasti ir starptautiska ietekme, jo tie bieži ietver pārrobežu darbības un ir ar pārrobežu sekām, piemēram, vides piesārņojuma dēļ. |

Ierosinātajā direktīvā izklāstīts tikai minimālais saskaņošanas līmenis attiecībā uz darbībām, kas atzīstamas par noziedzīgiem nodarījumiem, un tuvināts sodu minimālais apmērs, kas jāpiemēro vissmagākajos gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums rada īpaši smagas sekas vai tiek izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos. |

Tādējādi priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Izraudzītā rīcība ir direktīva, kas nodrošina dalībvalstīm lielu elastību tās īstenošanā. Saskaņā ar EK Līguma 176. pantu dalībvalstis var brīvi izvēlēties saglabāt direktīvā paredzētos pasākumus vai ieviest bargākus. Piemēram, tās var noteikt papildu nodarījumus, paplašināt krimināltiesiskās vainas līmeni līdz vienkāršai neuzmanībai un/vai pievienot citus sodu veidus un augstākus līmeņus. |

Direktīvas īstenošana neietver būtiskas finansiālas un administratīvas izmaksas, jo dalībvalstīm jau ir krimināllikumi un tiesas struktūras. Iespējams, nelielu papildu slogu dalībvalstīm var radīt kriminālvajāšanas un kriminālprocesu skaita pieaugums, tomēr, vienlaikus piemērojot stingrākas sankcijas, izdarīto noziegumu skaitam vajadzētu samazināties, tādējādi ilgākā laikposmā samazinot kriminālprocesu skaitu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Direktīva ir piemērots instruments šai darbībai: tajā ir noteikts obligātais standarts vides krimināltiesiskai aizsardzībai, tomēr atstājot dalībvalstīm noteiktu elastīguma pakāpi direktīvas ieviešanā valstu krimināltiesību normās. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Atbilstības tabula Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī jāiesniedz minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabula. |

Eiropas Ekonomikas zona Priekšlikums attiecas uz jautājumiem, kas skar EEZ, tāpēc tas ir jāpaplašina, iekļaujot Eiropas Ekonomikas zonu. |

- Sīkāks priekšlikuma skaidrojums pa nodaļām vai pantiem

1. Noziedzīgo nodarījumu definēšana

Noziedzīgo nodarījumu definīcija lielā mērā atbilst Pamatlēmumā 2003/80/TI izklāstītajām definīcijām, vienlaikus ņemot vērā dažus Eiropas Parlamenta veiktos grozījumus sākotnējā direktīvas priekšlikumā, ko Komisija pieņēma pēc pirmā lasījuma.

Lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu balstās uz darbību rezultāta nosacījumu, proti, ka tie izraisa vai var izraisīt nopietnu kaitējumu personām vai videi.

Visos noziedzīgos nodarījumos, izņemot vienu, ir jābūt „nelikumīgai” rīcībai, „nelikumīgu” rīcību definējot kā Kopienas vai dalībvalstu tiesību aktu, kompetentas iestādes administratīvo noteikumu vai lēmumu, kuru mērķis ir vides aizsardzība, pārkāpumu. Vienīgā noziedzīgā nodarījuma izņēmuma gadījumā (3. panta a) apakšpunkts) sekas, proti, personas nāve vai smags ievainojums, ir tik nopietnas, ka kriminalizācijas pamatojumam pretlikumības prasība nav nepieciešama.

Pretstatā pamatlēmumam noziedzīgie nodarījumi attiecas uz „materiālu”, nevis „vielu” (3. panta a) un b) apakšpunkts), kas ir plašāks termins. Tādēļ Komisija jau ir noraidījusi Eiropas Parlamenta grozījumu sākotnējās direktīvas priekšlikumam.

Atbilstīgi sākotnējam priekšlikumam papildus pievienots noziedzīgs nodarījums attiecībā uz aizsargāto dzīvotņu ievērojamu noplicināšanu. Turklāt, ņemot vērā jaunos Kopienas tiesību aktus, iekļauts īpašs noziedzīgs nodarījums saistībā ar nelikumīgiem atkritumu sūtījumiem. Nelikumīgi atkritumu sūtījumi uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem tikai smagākajos gadījumos, proti, kad tie izdarīti ievērojamā apmērā un peļņas nolūkā.

Vairāki noziedzīgie nodarījumi ietver nosacīti neskaidrus terminus, tādus kā „ievērojams kaitējums” vai „smags ievainojums”. Šie termini nav definēti, un to izvērtējums ir katras dalībvalsts ziņā, lai interpretētu saskaņā ar tās tradīcijām un tiesību sistēmu.

Aprakstītā rīcība atzīstama par noziedzīgu nodarījumu, ja izdarīta ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ, tostarp rīkojoties kā līdzdalībniekam vai iniciatoram.

2. Juridisko personu atbildība

Saskaņā ar pamatlēmumā noteikto dalībvalstīm ir jānodrošina, lai juridiskās personas varētu saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, ko, rīkojoties to vārdā, šo juridisko personu labā izdarījušas konkrētas personas, vai gadījumā, kad šīs personas varēja šādi rīkoties uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ.

Nav norādīts, vai juridisko personu atbildībai jābūt kriminālai vai nē. Tādējādi dalībvalstīm, kuras neatzīst juridisko personu kriminālatbildību, savu valstu tiesību aktos grozījumi nav jāveic.

3. Sankcijas

Ar vidi saistīto noziedzīgo nodarījumu gadījumā gan fiziskām, gan juridiskām personām piemērotajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

Papildus šai prasībai pašreizējās ievērojamās atšķirības sankcijās dalībvalstu tiesību aktos nosaka nepieciešamību vismaz īpaši smagos gadījumos paredzēt soda apmēra tuvināšanu noziedzīgā nodarījuma smagumam. Bez šādas tuvināšanas vainīgās personas varētu izmantot nepilnības dalībvalstu tiesību aktos.

Atbildību pastiprinoši apstākļi, kam paredzēta sodu tuvināšana, ir īpaši smagas noziedzīgā nodarījuma sekas, piemēram, personas nāve vai smags ievainojums, vai būtisks kaitējums videi, vai nozieguma izdarīšana, iesaistoties kriminālā organizācijā. Šie apstākļi vispārēji jau novērtēti kā īpaši smagi dalībvalstu krimināllikumos un ir paredzēti citos ES tiesību aktos.

Attiecībā uz brīvības atņemšanu ierosinātā tuvināšana trīs līmeņos atbilst Tieslietu un iekšlietu padomes 2002. gada 25.–26. aprīļa secinājumiem. Līmeņi ir atkarīgi no prāta faktora (rupja nolaidība vai rīcība ar nodomu) un attiecīgiem atbildību pastiprinošajiem apstākļiem. Sodu sistēmā juridiskām personām arī ievērota trīs līmeņu pieeja, kas atbilst pieejai, ko attiecībā uz cietumsodiem izstrādājusi Tieslietu un iekšlietu padome. Soda naudas summu amplitūda juridiskām personām ir līdzīga Padomes Pamatlēmumā 2005/667/TI par kuģu radītu piesārņojumu apstiprinātajai amplitūdai.

Kā fiziskām, tā juridiskām personām ierosinātas arī alternatīvas sankcijas. Šādas sankcijas daudzos gadījumos var būt iedarbīgākas par brīvības atņemšanu vai naudas sodu un ietver pienākumu atjaunot vidi, juridisko uzraudzību, aizliegumu iesaistīties komercdarbībās vai tiesas nolēmumu publicēšanu.

Lai gan daudzos gadījumos svarīgākais instruments būs ar noziegumu saistīto priekšmetu konfiskācija, īpaša noteikuma iekļaušana netiek uzskatīta par nepieciešamu, jo lielākā daļa smago, ar vidi saistīto noziedzīgo nodarījumu ietverta Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju.

4. Izpildes laiks

Izpildes laiks dalībvalstīm ir [18] mēneši, ņemot vērā to, ka jo īpaši 3., 4. un 6. pants lielā mērā veido atceltā Pamatlēmuma 2003/80/TI 2.–6. panta saturu. Šā pamatlēmuma īstenošanas laiks beidzās 2005. gada 27. janvārī, tādēļ dalībvalstis jau būs veikušas būtisku šai direktīvai nepieciešamā izpildes darba daļu.

2007/0022 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

par vides krimināltiesisko aizsardzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

saskaņā ar Līguma[5] 251. pantā izklāstīto procedūru,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 174. panta 2. punktu Kopienas politikai attiecībā uz vidi jābūt vērstai uz augstu aizsardzības līmeni.

(2) Kopiena izsaka bažas par noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar vidi, skaita un ietekmes pieaugumu, kas arvien vairāk pārsniedz to valstu robežas, kurās noziedzīgie nodarījumi izdarīti. Šādi noziedzīgi nodarījumi rada apdraudējumu videi, tādēļ uz tiem ir atbilstīgi jāreaģē.

(3) Pieredze liecina, ka pašreizējās sankciju sistēmas nav bijušas pietiekamas, lai panāktu pilnīgu tiesību aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā. Šāda tiesību aktu ievērošana ir jānostiprina, un tas jādara, piemērojot kriminālsankcijas, kas apliecina kvalitatīvi atšķirīgu sabiedrisko nosodījumu salīdzinājumā ar administratīviem sodiem vai civiltiesībās noteikto kompensāciju mehānismu.

(4) Kopīgi noteikumi par kriminālsankcijām ļauj izmantot izmeklēšanas metodes un palīdzību dalībvalstīs un to starpā, kas ir efektīvākas nekā tās, kuras pieejamas administratīvās sadarbības ietvaros.

(5) Vairāk uzticoties tiesu iestādēm nekā administratīvām iestādēm, sankciju piemērošanas uzdevums, kriminālizmeklēšanas pienākums un vides noteikumu īstenošana tiek uzticēta iestādēm, kas ir neatkarīgas no tām, kuras piešķīrušas izmantošanas vai piesārņojuma atļaujas.

(6) Lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, jo īpaši nepieciešamas preventīvas papildu sankcijas par videi kaitīgām darbībām, kas parasti izraisa vai var izraisīt ievērojamu kaitējumu gaisam, tostarp stratosfērai, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem, tostarp sugu saglabāšanai.

(7) Juridiska pienākuma — rīkoties — nepildīšanas gadījumā var iestāties tādas pašas sekas kā aktīvas rīcības gadījumā, tāpēc arī tas jāpakļauj atbilstīgām sankcijām.

(8) Tādējādi visā Kopienā šāda rīcība, ja tā izdarīta ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ, ir jāatzīst par noziedzīgu nodarījumu.

(9) Lai panāktu efektīvu vides aizsardzību, līdzdalība šādu darbību veicināšanā arī atzīstama par noziedzīgu nodarījumu.

(10) Videi kaitīgas darbības jāsoda, izmantojot efektīvas, proporcionālas un preventīvas kriminālsankcijas, kas jāpiemēro arī juridiskām personām visā Kopienā, jo noziedzīgie nodarījumi pret vidi lielā mērā tiek izdarīti juridisko personu interesēs vai to labā.

(11) Turklāt ievērojamās atšķirības dalībvalstu sankciju līmenī liek paredzēt noteiktos apstākļos šo līmeņu tuvināšanu atbilstīgi noziedzīgā nodarījuma smagumam.

(12) Šāda tuvināšana ir īpaši svarīga gadījumos, kad nodarījumiem ir smagas sekas vai noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti, iesaistoties kriminālās organizācijās, kam ir ievērojama nozīme noziegumos pret vidi.

(13) Ņemot vērā, ka šajā direktīvā ir izklāstīts prasību minimums, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt bargākus noteikumus attiecībā uz efektīvu vides krimināltiesisko aizsardzību.

(14) Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācija par šīs direktīvas īstenošanu, lai varētu novērtēt šīs direktīvas izpildi.

(15) Ņemot vērā, ka dalībvalstis nespēj pietiekami labi sasniegt veicamo darbību mērķi, proti, nodrošināt efektīvu vides aizsardzību, un tādēļ tas labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar šajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to apjomu, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(16) Šajā tiesību aktā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus attiecībā uz krimināllikumu vides efektīvākai aizsardzībai.

2. pants Definīcijas

Šajā direktīvā:

(a) „nelikumīgs” nozīmē uz vides aizsardzību vērstu Kopienas tiesību aktu vai likumu, dalībvalsts kompetentas iestādes administratīvo noteikumu vai lēmumu pārkāpumu;

(b) „juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kurai ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai citas sabiedriskas iestādes, kas rīkojas, īstenojot savas suverēnās tiesības, un sabiedriskas starptautiskas organizācijas.

3. pants Noziedzīgi nodarījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīta šāda rīcība, ja tā izdarīta ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ:

(a) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu;

(b) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas nelikumīga noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(c) nelikumīgas darbības, tostarp apglabāšana un uzglabāšana, transportēšana, eksports vai imports, ar atkritumiem, tostarp bīstamiem atkritumiem, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(d) nelikumīga tādas rūpnīcas ekspluatācija, kurā tiek veiktas bīstamas darbības vai uzglabātas un izmantotas bīstamas vielas vai preparāti, kas ārpus rūpnīcas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(e) nelikumīgi atkritumu sūtījumi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006[6] 2. panta 35. punktā, peļņas nolūkā un ievērojamā daudzumā neatkarīgi no tā, vai sūtīšana ir veikta kā viena darbība vai vairākas savstarpēji saistītas darbības;

(f) nelikumīga kodolmateriālu vai citu bīstamu radioaktīvu vielu ražošana, apstrāde, uzglabāšana, izmantošana, transportēšana, eksports vai imports, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(g) aizsargājamu dzīvnieku vai augu sugu vai to daļu, vai atvasinājumu nelikumīga pārvaldīšana, ķeršana, bojāšana, nogalināšana vai tirdzniecība;

(h) nelikumīga ievērojama aizsargātu dzīvotņu noplicināšana;

(i) ozonu noārdošu vielu nelikumīga tirdzniecība vai izmantošana.

4. pants Līdzdalība un izraisīšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība rīcībā, kas minēta 3. pantā, vai tās izraisīšana ir noziedzīgs nodarījums.

5. pants Sankcijas

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālsankcijām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta b)–h) apakšpunktā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no viena līdz trim gadiem brīvības atņemšanas —, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no diviem līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas:

2. noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ;

3. noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b)–f) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu;

4. noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b)–h) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem;

5. noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. pantā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, iesaistoties kriminālā organizācijā pamatlēmuma [… par cīņu pret organizēto noziedzību][7] nozīmē.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no pieciem līdz desmit gadiem brīvības atņemšanas:

6. noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu;

7. noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b) – f) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu.

5. Šajā pantā izklāstītās kriminālsankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši:

8. ierobežot fiziskas personas tiesības iesaistīties tādās darbībās, kam vajadzīga oficiāla atļauja vai apstiprinājums, vai dibināt, vadīt vai pārvaldīt uzņēmumu vai organizāciju, ja fakti, kas ir personas sodāmības pamatā, norāda uz lielu varbūtību, ka tāda paša veida noziedzīga darbība var tikt izdarīta atkārtoti;

9. publicēt tiesas nolēmumu par sodu vai jebkurām piemērotajām sankcijām vai līdzekļiem;

10. pienākums atjaunot vidi.

6. pants Juridisko personu atbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. pantā, kad šādus noziedzīgus nodarījumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, rīkojoties individuāli vai kā dalībnieks tādas juridiskas personas organizācijā, kam ir vadošs stāvoklis kā juridiskai personai, pamatojoties uz:

11. juridiskās personas pārstāvniecības pilnvarām vai

12. pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai

13. pilnvarām īstenot kontroli kā juridiskai personai.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par to iesaistīšanos 3. pantā minēto nodarījumu izdarīšanā kā līdzdalībniekiem vai iniciatoriem.

2. Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridisko personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai šai personai pakļautai personai ir bijis iespējams izdarīt 3. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu šīs juridiskās personas labā.

3. Juridiskās personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālvajāšanu pret fiziskām personām, kuras ir 3. pantā minēto nodarījumu izpildītāji, iniciatori vai līdzdalībnieki.

7. pants Sankcijas juridiskām personām

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiska persona, kas tiek saukta pie atbildības par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar 6. pantu, ir sodāma ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām sankcijām, kas ietver kriminālsodu vai cita veida sodu.

2. Sodi, kas norādīti 1. punktā, ir šādi:

14. maksimālais sods ir vismaz no EUR 300 000 līdz EUR 500 000 gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–h) apakšpunktā, ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem;

15. maksimālais sods ir vismaz no EUR 500 000 līdz EUR 750 000 gadījumos, kad

i) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ vai

ii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–h) apakšpunktā

- ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu vai

- ir izdarīts ar nodomu un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei vai ūdenim, vai dzīvniekiem, vai augiem, vai

iii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. pantā, ir izdarīts ar nodomu kriminālas organizācijas struktūrā pamatlēmuma [… par cīņu pret organizēto noziedzību] nozīmē;

16. maksimālais sods ir vismaz no EUR 750 000 līdz EUR 1 500 000 gadījumos, kad

(i) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, ir izdarīts ar nodomu vai

ii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–f) apakšpunktā, ir izdarīts ar nodomu un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu.

Dalībvalstis var piemērot sistēmu, kurā sods ir proporcionāls juridiskās personas apgrozījumam, finansiālajam labumam, kas iegūts vai paredzams noziedzīga nodarījuma dēļ, vai jebkurai citai vērtībai, kas apliecina juridiskās personas finanšu stāvokli, ar noteikumu, ka šāda sistēma ļauj piemērot maksimālos sodus, kas ir vismaz līdzvērtīgi maksimālo soda naudu mazākajai summai. Dalībvalstis, kas īsteno direktīvu saskaņā ar šādu sistēmu, paziņo Komisijai par šādu savas rīcības nolūku.

3. Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, piemēro maiņas kursu starp euro un to valūtu, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī […].

4. Šajā pantā izklāstītās sankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši:

17. pienākumu atjaunot vidi;

18. tiesību atņemšanu uz valsts pabalstiem vai valsts atbalstu;

19. aizliegumu uz laiku vai pastāvīgi veikt rūpniecisko vai komercdarbību;

20. pakļaušanu tiesas uzraudzībai;

21. likvidāciju ar tiesas pavēli;

22. pienākumu pieņemt īpašus pasākumus, lai likvidētu šādas rīcības izraisītās sekas, piemēram, tās, kuras ir kriminālatbildības pamatā;

23. tiesas nolēmuma par sodu vai jebkurām piemērotajām sankcijām vai līdzekļiem publicēšanu.

8. pants Ziņojumu sniegšana

Dalībvalstis līdz … un pēc tam reizi trīs gados ziņojuma formā iesniedz Komisijai informāciju par šīs direktīvas īstenošanu.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

9. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz […] Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Nozīmīgākie pētījumi atrodami Vides ģenerāldirektorāta noziegumu pret vidi tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/environment/crime/index.htm#studies.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp.

[6] OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

[7] OV C […], […], […]. lpp.