(1)

Savienība, darbojoties starptautiskā mērogā, tiecas veicināt šādus principus – demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzība un solidaritāte, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un Līguma 21. pantā noteikto starptautisko tiesību principu ievērošana. Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerību inter alia ar starptautiskām organizācijām, kas atzīst šos principus.

(2)

Viens no Savienības mērķiem ir saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem.

(3)

Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūti (turpmāk “Romas Statūti”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā.

(4)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas Romas Statūtus.

(5)

Romas Statūtu principi, kā arī principi, kas nosaka Starptautiskās Krimināltiesas (turpmāk “SKT”) darbību, pilnībā atbilst Savienības principiem un mērķiem. Smagie noziegumi, kas ir SKT kompetencē, rada bažas visai starptautiskajai kopienai, kā arī Savienībai un tās dalībvalstīm.

(6)

Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās izbeigt minēto noziegumu izdarītāju nesodāmību, veicot pasākumus valsts mērogā un stiprinot starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu to efektīvu kriminālvajāšanu.

(7)

Savienība un SKT 2006. gada 10. aprīlī parakstīja nolīgumu par sadarbību un palīdzības sniegšanu, kas stājās spēkā 2006. gada 1. maijā (1).

(8)

Starptautisko krimināltiesību principus un noteikumus, kas iekļauti Romas Statūtos, vajadzētu ņemt vērā citos starptautiskos juridiskos instrumentos.

(9)

Savienība ir pārliecināta, ka vispārēja pievienošanās Romas Statūtiem ir būtiska SKT pilnīgai efektivitātei, un tāpēc uzskata, ka ir jāuzlabo Romas Statūtu pieņemšanas veicināšanas iniciatīvas ar noteikumu, ka tās atbilst Romas Statūtu tekstam un būtībai.

(10)

Ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt Romas Statūtu nedalāmību un SKT neatkarību.

(11)

Padome savos 2002. gada 30. septembra Secinājumos par Starptautisko Krimināltiesu ir izstrādājusi principu kopumu, kas pievienoti minētajiem secinājumiem, lai dalībvalstis minētos principus izmantotu kā pamatnostādnes, apsverot iespējamu nolīgumu vai pasākumu nepieciešamību un apjomu attiecībā uz priekšlikumiem par nosacījumiem personu izdošanai SKT.

(12)

Padome 2010. gada 25. maijā pieņēma Secinājumus par Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu pārskatīšanas konferenci (turpmāk “pārskatīšanas konference”), kas notika Kampalā, Ugandā, no 2010. gada 31. maija līdz 11. jūnijam.

(13)

Pārskatīšanas konferencē saskaņā ar Romas Statūtu 5. panta 2. punktu tika pieņemti to grozījumi, lai definētu agresijas noziegumus un paredzētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem SKT varētu īstenot jurisdikciju attiecībā uz minētajiem noziegumiem; tajā tika pieņemti Romas Statūtu grozījumi, lai paplašinātu SKT jurisdikciju, attiecinot to vēl uz trim papildu kara noziegumiem, ja tos izdara bruņotos konfliktos, kas nav starptautiska mēroga konflikti; un tika nolemts pagaidām saglabāt Romas Statūtu 124. pantu. Minētos grozījumus ratificē vai pieņem, un tie stājas spēkā saskaņā ar Romas Statūtu 121. panta 5. punktu. SKT īsteno jurisdikciju attiecībā uz tādiem agresijas noziegumiem, par kuriem lēmums jāpieņem pēc 2017. gada 1. janvāra ar tādu pašu Statūtu dalībvalstu vairākumu, kāds ir nepieciešams, lai pieņemtu grozījumu Romas Statūtos.

(14)

Savienība pārskatīšanas konferencē apņēmās pārskatīt un atjaunināt savus instrumentus, kas paredzēti SKT atbalstam, un arī turpmāk sekmēt Romas Statūtu universāluma un nedalāmības saglabāšanu.

(15)

Romas Statūtu īstenošanai ir vajadzīgi praktiski pasākumi, kas būtu pilnīgi jāatbalsta Savienībai un tās dalībvalstīm.

(16)

Rīcības plānu, kas – kā inter alia aicināts Eiropas Parlamenta 2002. gada 28. februārī apstiprinātā Rezolūcijā par Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu spēkā stāšanos – bija nepieciešams pēc Padomes Kopējās nostājas 2001/443/KĀDP (2001. gada 11. jūnijs) par Starptautisko Krimināltiesu (2), pieņēma 2004. gada 4. februārī, un to vajadzētu atbilstīgi pielāgot.

(17)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Kopējā nostāja 2003/444/KĀDP (2003. gada 16. jūnijs) par Starptautisko Krimināltiesu (3) būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu,

a)

mudina Statūtu dalībvalstis nekavējoties un pilnā apmērā iemaksāt tām aprēķinātos ieguldījumus saskaņā ar Statūtu dalībvalstu asamblejas lēmumiem;

b)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai Savienības dalībvalstis, cik ātri vien iespējams, pievienotos Līgumam par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm vai to ratificētu, un veicina to, lai arī citas valstis tam pievienotos vai to ratificētu; kā arī

c)

vajadzības gadījumā cenšas sekmēt apmācību un sniegt atbalstu tiesnešiem, prokuroriem, amatpersonām un juristiem ar SKT saistītajā darbā.