Padomes Regula (EK) Nr. 760/2004

(2004. gada 22. aprīlis),

ar ko paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 piemēro tērauda trošu un tauvu importam, kam inter alia ir Ukrainas izcelsme, piemērojot to arī no Moldovas sūtītam tērauda trošu un tauvu importam, kam ir vai nav deklarēta Moldovas izcelsme

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] ("pamatregula"), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Esošie pasākumi

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 [2] ("sākotnējā regula") Padome ir piemērojusi 51,8 % antidempinga maksājumu attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu, kam inter alia ir Ukrainas izcelsme. Ar Lēmumu 1999/572/EK [3] Komisija ir uzņēmusies saistības no Ukrainas ražotāja eksportētāja Joint stock company Silur. Ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 šīs saistības, kuras agrāk bija uzņēmusies Joint Stock Company Silur, ir atceltas.

2. Pieprasījums

(2) Komisija 2003. gada 16. jūnijā no Eiropas tērauda stiepļu trošu rūpniecības federācijas (EWRIS) sadarbības komitejas (še turpmāk tekstā – "pieprasījuma iesniedzējs") ir saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu (še turpmāk tekstā – "pieprasījums"), lai izmeklētu Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu. Pieprasījums tika iesniegts lielākās daļas Kopienas tērauda trošu un tauvu ražotāju vārdā.

(3) Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un iesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka pēc pasākumu piemērošanas tērauda trošu un tauvu importam, kura izcelsme inter alia ir Ukrainā, ir ievērojami mainījies tirdzniecības modelis, ietekmējot tērauda trošu un tauvu eksportu no Ukrainas un Moldovas uz Kopienu. Tika apgalvots, ka šīs tirdzniecības modeļa izmaiņas ir radušās sakarā ar Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu pārsūtīšanu cauri Moldovai. Tika apgalvots, ka iepriekšminētajām izmaiņām nebija pietiekamas motivācijas vai ekonomiskā pamatojuma, kā vienīgi maksājuma uzlikšana Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam.

(4) Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un iesniedza pierādījumus tam, ka šā nodokļa koriģējošā ietekme bija mazināta kā daudzumu, tā cenu ziņā. Tika apgalvots, ka Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu imports ir aizstāts ar būtisku tērauda trošu un tauvu importa apjomu no Moldovas. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus tam, ka no Moldovas importētās tērauda troses un tauvas tika pārdotas par dempinga cenām salīdzinājumā ar normālajām vērtībām, kas Ukrainas izcelsmes tērauda trosēm un tauvām bija noteiktas līdz tam.

3. Uzsākšana

(5) Ar Regulu (EK) Nr. 1347/2003 [4] ("uzsākšanas regula") Komisija uzsāka izmeklēšanu par Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu tādu iespējamo apiešanu, kurā priekšroka ir dota no Moldovas sūtīto tērauda trošu un tauvu importam, un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu tā muitas dienestiem noteica no 2003. gada 31. jūlija reģistrēt no Moldovas sūtītu tērauda trošu un tauvu importu, kam ir vai nav deklarēta Moldovas izcelsme. Komisija paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu Ukrainas un Moldovas iestādēm.

4. Izmeklēšana

(6) Pusēm Ukrainā un Moldovā, kas bija minētas pieprasījumā vai par kuru esamību Komisijai kļuva zināms vēlāk, nosūtīja anketas. Anketas nosūtīja importētājiem Kopienā, kuri bija minēti pieprasījumā vai kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā ir ieviesti esošie pasākumi. Visas puses informēja, ka nesadarbošanās var novest pie pamatregulas 18. panta prasību piemērošanas un pie atzinumiem, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(7) No eksportētājiem/ražotājiem Ukrainā nesaņēma nevienu pilnīgi aizpildītu anketu. Divi zināmie Ukrainas ražotāji eksportētāji informēja Komisiju, ka tie izmeklēšanas laika posmā uz Moldovu ir eksportējuši tikai nenozīmīgu attiecīgo ražojumu daudzumu un ka šis eksports bija paredzēts vienīgi iekšējam patēriņam Moldovā. No eksportētājiem/ražotājiem Moldovā nesaņēma nevienu aizpildītu anketu.

(8) Izmeklēšanas gaitā no Ukrainas un Moldovas iestādēm saņēma statistikas datus par attiecīgo ražojumu importu un eksportu.

(9) Vairāki Kopienas importētāji atbildēja, paziņojot, ka viņi tērauda troses un tauvas izmeklēšanas laika posmā no Moldovas nav importējuši. Viens importētājs atbildēja, ka viņam izmeklēšanas laika posmā bija divas attiecīgo ražojumu piegādes, kuru apjoms sasniedza 196 tonnas un kurām bija deklarēta Moldovas izcelsme.

5. Izmeklēšanas laika posms

(10) Izmeklēšanas laika posms ilga no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam (še turpmāk tekstā –"izmeklēšanas laika posms"). Tika apkopoti dati no 1999. gada līdz izmeklēšanas laika posma beigām, lai noteiktu, vai tirdzniecības modelī ir notikušas izmaiņas.

B. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1. Sadarbības līmenis

(11) Kā minēts 7) apsvērumā, neviens tērauda trošu un tauvu ražotājs/eksportētājs no Moldovas nepieteicās un izmeklēšanā nesadarbojās. Līdz ar to atzinumi par tērauda trošu un tauvu eksportu no Moldovas uz Kopienu bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Izmeklēšanas sākumā visus zināmos uzņēmumus informēja, ka nesadarbošanās var novest pie minētā panta prasību piemērošanas, kā paskaidrots 6) apsvērumā.

2. Papildu informācija

(12) Kā papildu informācija, neierobežojot šo izmeklēšanu, šeit ir minēts, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir sācis izmeklēšanu par iespējamo krāpšanu saistībā ar tērauda trosēm un tauvām, kurām ir deklarēta Moldovas izcelsme, bet kurām visticamāk ir Ukrainas izcelsme, un ka šī izmeklēšana vēl turpinās. Notiek arī citas OLAF izmeklēšanas par līdzīgiem pieņēmumiem saistībā ar šo pašu izstrādājumu, kam, iespējams, ir Ukrainas izcelsme, bet kam ir deklarēta kādas citas trešās valsts izcelsme. Turklāt vienas dalībvalsts muitas dienesti uzskatīja, ka 196 tonnas lielajam daudzumam, kas izmeklēšanas laika posmā ievests Kopienā un kam deklarēta Moldovas izcelsme, nebija Moldovas izcelsme, bet gan Ukrainas izcelsme.

3. Attiecīgie ražojumi un līdzīgi ražojumi

(13) Pārbaudāmie ražojumi, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā, ir tērauda troses un tauvas, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses un izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, kuru maksimālais šķērsgriezuma diametrs pārsniedz 3 mm, kas pašlaik klasificētas kā atbilstošas KN kodiem ex73121082, ex73121084, ex73121086, ex73121088, ex73121099.

(14) Pamatojoties uz sadarbības trūkumu ar Moldovas uzņēmumiem un ņemot vērā pieprasījumā sniegtos apgalvojumus, uzskata, ka tērauda trosēm un tauvām, kas uz Kopienu eksportētas no Ukrainas, un tērauda trosēm un tauvām, kas uz Kopienu sūtītas no Moldovas, ir vienas un tās pašas pamatīpašības un pielietojuma veidi. Tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

4. Izmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Kopienu

(15) Tā kā neviens Moldovas uzņēmums nesadarbojās, apjomu un vērtību attiecīgo ražojumu eksportam no Moldovas uz Kopienu noteica, pamatojoties uz pieejamo informāciju, kas šajā gadījumā bija Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati KN līmenī.

(16) Pēc 51,8 % antidempinga maksājuma ieviešanas ievērojami samazinājās Ukrainas izcelsmes attiecīgo ražojumu imports Kopienā: no 1234 tonnām 1999. gadā līdz 386 tonnām 2000. gadā, 320 tonnām 2001. gadā un 209 tonnām 2002. gadā. Izmeklēšanas laika posmā uzrādītais imports sasniedza 437 tonnas. Tajā pašā laikā tērauda trošu un tauvu imports Kopienā no Moldovas no neesoša importa līdz 1999. gadam ir palielinājies līdz 36 tonnām 2000. gadā, un tas pēkšņi pieauga līdz 1054 tonnām 2001. gadā un 1815 tonnām 2002. gadā. Izmeklēšanas laika posmā uzrādītais imports sasniedza 196 tonnas, kas joprojām apstiprina izmaiņas tirdzniecības modelī, kuras sākās 2000. gadā, jo līdz tam importa no Moldovas uz Kopienu nebija. Līdz ar to ievērojamas izmaiņas tirdzniecības modelī konstatēja abās eksportētājvalstīs, kas notika vienlaicīgi ar antidempinga pasākumu stāšanos spēkā 1999. gada augustā attiecībā uz Ukrainas izcelsmes tērauda trosēm un tauvām.

5. Nepietiekama motivācija vai ekonomiskais pamatojums

(17) Saskaņā ar pieejamo informāciju konstatē, ka Moldovā tērauda troses un tauvas neražo. Saskaņā ar Ukrainas statistikas datiem līdz 2000. gadam attiecīgos ražojumus Moldovā no Ukrainas neimportēja. Imports sākās 2000. gadā pēc pasākumu ieviešanas 1999. gada augustā, kas notika vienlaicīgi ar izmaiņām tirdzniecības modelī, kā parādīts 16) apsvērumā. Moldovas iestāžu sniegtie statistikas dati liecina, ka, ja neņem vērā nenozīmīgus daudzumus, neviena cita valsts attiecīgos ražojumus uz Moldovu nav eksportējusi.

(18) Pastāv sakritība starp laiku, kad ieviesa antidempinga pasākumus attiecīgā ražojuma importam no Ukrainas, un laiku, kad paralēli pieauga eksports no Moldovas. Tā kā neviens Moldovas uzņēmums nesadarbojās, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek izdarīts secinājums, ka izmaiņas tirdzniecības modelī radās drīzāk antidempinga maksājuma ieviešanas dēļ, nevis kādas citas pietiekamas motivācijas vai ekonomiskā pamatojuma dēļ pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma izpratnē.

6. Maksājuma korektīvās ietekmes graušana, ņemot vērā līdzīgu ražojumu cenas un/vai daudzumus

(19) No 16) apsvērumā minētajiem skaitļiem kļūst skaidrs, ka izteiktas kvantitatīvas izmaiņas attiecīgo ražojumu Kopienas importa modelī radās pēc pasākumu ieviešanas 1999. gadā. Pēc antidempinga maksājuma ieviešanas ievērojami samazinājās Ukrainas imports Kopienā, un paralēli palielinājās attiecīgā ražojuma eksports uz Kopienu no Moldovas. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem no 1999. gada līdz izmeklēšanas laika posma beigām Moldovas eksporta kopapjoms uz Kopienu bija 2870 tonnas, kas aizstāja atbilstošos daudzumus, ko agrāk eksportēja no Ukrainas. Tādēļ kļūst skaidrs, ka skaidri manāmās izmaiņas tirdzniecības plūsmā ir grāvušas antidempinga pasākumu koriģējošo ietekmi uz Kopienas tirgū importēto daudzumu.

(20) Pārbaudot no Moldovas sūtīto attiecīgo ražojumu cenas, sadarbības trūkuma dēļ bija jāatsaucas uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, kas bija vislabākie iegūstamie pierādījumi. Atklājās, ka vidējā eksporta cena Moldovas eksportam uz Kopienu bija zemāka par Kopienas cenu zaudējumu novēršanas pakāpi, ko konstatēja sākotnējā izmeklēšanā. Šā iemesla dēļ tiek iedragāta uzliktā maksājuma koriģējošā ietekme cenu izteiksmē.

(21) Tādēļ tiek secināts, ka attiecīgo ražojumu imports no Moldovas mazina maksājuma korektīvo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā.

7. Pierādījumi par dempingu attiecībā pret iepriekš noteikto normālo vērtību līdzīgiem ražojumiem

(22) Kā izskaidrots 20) apsvērumā, ņemot vērā sadarbības trūkumu, lai noteiktu to, vai atrodami pierādījumus par dempingu attiecīgo ražojumu eksportam no Moldovas uz Kopienu izmeklēšanas laika posmā, par pamatu uz Kopienu sūtītā eksporta cenu noteikšanai izmantoja Eiropas Kopienu Statistikas biroja datus KN līmenī saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(23) Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu normālā vērtība, kas jāizmanto pretapiešanas izmeklēšanā, ir sākotnējā izmeklēšanā iegūtā normālā vērtība. Sākotnējā izmeklēšanā Poliju uzskatīja par atbilstošu tirgus ekonomikas analoga valsti Ukrainai un normālo vērtību ieguva, pamatojoties uz cenām, kā arī uz salikto normālo vērtību šajā analogajā valstī.

(24) Sadarbības trūkuma dēļ un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, lai salīdzinātu eksporta cenu un normālo vērtību, uzskatīja par lietderīgu pieņemt, ka šajā izmeklēšanā novērotais ražojumu sortiments bija tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā.

(25) Lai normālo vērtību varētu objektīvi salīdzināt ar eksporta cenu, tika ieviestas korekcijas, kas attiecās uz to faktoru atšķirībām, kas ietekmēja cenu un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas veica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, ņemot vērā transportu, apdrošināšanu un pārkraušanu. Attiecībā uz eksportu no Moldovas uz Kopienu, tā kā nebija citas informācijas par šiem faktoriem, izmantoja pieprasījumā iekļauto informāciju.

(26) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā, salīdzināja ar vidējo eksporta cenu izmeklēšanas laika posmā, ko noteica atbilstoši 22) apsvērumam. Tā kā nebija citas ziņas, pieņēma, ka no sākotnējās izmeklēšanas līdz izmeklēšanas laika posmam ražojumu sortiments nebija mainījies. Šis salīdzinājums norādīja, ka pastāv dempings. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, bija no 10 % līdz 15 %.

C. PASĀKUMI

(27) Ņemot vērā iepriekšminētos atzinumus, tiek konstatēts, ka ir notikusi apiešana pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma izpratnē. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu esošie antidempinga pasākumi attiecīgo Ukrainas izcelsmes ražojumu importam jāattiecina arī uz šo pašu ražojumu importu no Moldovas, kam ir vai nav deklarēta Moldovas izcelsme.

(28) Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, kurā paredzēts, ka piemēro pasākumus pret reģistrētu importu no reģistrācijas dienas, antidempinga maksājums jāiekasē par tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Moldovas un kas ievests Kopienā saskaņā ar uzsākšanas regulā noteikto reģistrāciju.

(29) Apiešana notiek ārpus Kopienas. Pamatregulas 13. panta mērķis ir apkarot apiešanas praksi, neskarot uzņēmējus, kas var pierādīt, ka viņi šādā praksē nav iesaistīti, tomēr pantā nav ietverts īpašs noteikums, kas paredz attieksmi pret ražotājiem, kuri ir varējuši pierādīt, ka tie apiešanu nepraktizē. Tādēļ tiem ražotājiem, kuri izmeklēšanas laika posmā attiecīgo ražojumu nav pārdevuši eksportam un nav saistīti ne ar eksportētājiem, ne ar ražotājiem, uz kuriem šo antidempinga maksājumu attiecina, jāparedz iespējas pieprasīt atbrīvojumu no pasākumiem šādam importam. Attiecīgajiem ražotājiem, kuri varētu iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma, būs jāaizpilda anketa, lai Komisija varētu noteikt, vai šāds atbrīvojums varētu būt pamatots. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, novērtējot attiecīgo ražojumu tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudu izmantošanu, iepirkumu un pārdošanu, kā arī to, cik liela iespēja pastāv, ka turpināsies tāda prakse, kurai nav pietiekamas motivācijas vai ekonomiskā pamatojuma un kurā varētu atklāt pierādījumus par dempingu. Komisijai parasti jāveic arī pārbaudes apmeklējums uz vietas. Pieprasījums nekavējoties būtu jāadresē Komisijai kopā ar visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par uzņēmuma darbības izmaiņām, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu. Importētāji joprojām varētu izmantot atbrīvojumu no reģistrācijas vai pasākumiem, ja produkcija tiek saņemta no eksportētājiem, kuriem šāds atbrīvojums ir piešķirts, kā arī saskaņā ar 13. panta 4. punktu.

(30) Ja atbrīvojums tiks atzīts par pamatotu, Komisija, apspriežoties ar padomdevēju komiteju, ierosinās izdarīt grozījumus šajā regulā. Pēc tam visus piešķirtos atbrīvojumus kontrolēs, lai nodrošinātu še paredzēto nosacījumu izpildi.

D. PROCEDŪRA

(31) Ieinteresētās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Padome paredzēja paplašināt spēkā esošo galīgo antidempinga maksājumu, un tām deva iespēju sniegt atsauksmes un tikt uzklausītām. Netika saņemta neviena atsauksme, kuras dēļ būtu jāveic grozījumi iepriekšminētajos secinājumos.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek paplašināts galīgais antidempinga maksājums, kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 piemēro Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, ko klasificē ar KN kodiem ex73121082, ex73121084, ex73121086, ex73121088 un ex73121099, piemērojot to arī tādu pašu tērauda trošu un tauvu importam, kas sūtīts no Moldovas (kam ir vai nav deklarēta Moldovas izcelsme) (TARIC kodi 7312108211, 7312108411, 7312108611, 7312108811 un 7312109911).

2. Maksājumu, kas paplašināts ar 1. punktu, iekasē par importu, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1347/2003 2. pantu, Regulas (EK) Nr. 384/96 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.

3. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Pieprasījumus atbrīvot no maksājuma, kura piemērošanas joma paplašināta ar 1. pantu, iesniedz rakstiski kādā no Kopienas oficiālajām valodām un uz tiem jābūt tās personas parakstam, kas pilnvarota pārstāvēt pieprasījuma iesniedzēju. Pieprasījums ir jāsūta uz šādu adresi:

Eiropas Komisijas

Tirdzniecības ģenerāldirektorāts

B Direktorāts

Birojs: J–79 05/17

B – 1049 Brisele,

fakss: (322) 295 65 05;

telekss: COMEU B 21877

.

2. Komisija, apspriežoties ar padomdevēju komiteju, var ar lēmumu piešķirt atbrīvojumu no maksājuma, kas paplašināts ar šīs regulas 1. pantu, tādam importam, kas atbilstoši pierādījumiem neapiet Regulas (EK) Nr. 1796/1999 noteikto antidempinga maksājumu.

3. pants

Ar šo muitas dienestiem noteikts pārtraukt importa reģistrāciju, kas ieviesta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1347/2003 2. pantu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Cowen

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

[2] OV L 217, 17.8.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1674/2003 (OV L 238, 25.9.2003., 1. lpp.).

[3] OV L 217, 17.8.1999., 63. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 (OV L 238, 25.9.2003., 13. lpp.).

[4] OV L 190, 30.7.2003., 3. lpp.

--------------------------------------------------