EIROPAS PARLAMENTA un PADOMES LĒMUMS Nr. 253/2003/EK

(2003. gada 6. februāris),

ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā[3] paredzēto procedūru,

tā kā:

(1) Pieredze, kas gūta no iepriekšējām programmām muitas jomā, jo īpaši no "Muita 2002", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 210/97/EK, ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2000)[4], rāda, ka Kopiena būtu nopietni ieinteresēta turpināt un pat paplašināt šo programmu. Jaunā programma būtu jāveido uz iepriekšējo programmu sasniegumu pamata. Iepriekšējo programmu rezultātā ir noteikta nepieciešamība pēc konkrētākiem un precīzāk novērtējamiem mērķiem.

(2) Jaunajā programmā būtu jāievēro Komisijas paziņojums un Padomes 2001. gada 30. maija Rezolūcija par muitas savienības stratēģiju[5].

(3) Muitas pārvaldēm ir īpaši svarīga loma, aizsargājot Kopienas intereses, jo īpaši finansiālās intereses, nodrošinot Kopienas pilsoņiem un uzņēmējiem vienādu aizsardzības līmeni, darbojoties jebkurā punktā Kopienas muitas teritorijā, kur veic muitošanas formalitātes, kā arī sekmējot Eiropas Savienības uzņēmēju spēju konkurēt pasaules tirgū. Šajā sakarībā muitas politikas grupai muitas politika būtu nepārtraukti jāpielāgo attīstībai, lai nodrošinātu valstu muitas pārvalžu spēju darboties tik efektīvi kā vienai pārvaldei.

(4) Ar šo lēmumu nepieciešams noteikt programmas īstenošanas mērķus un prioritātes, kas būs tās pamatā nākamo piecu gadu laikā un kas atbalsta un papildina dalībvalstu uzsākto darbību muitas jomā. Šās programmas īstenošanu koordinēs un organizēs Komisija partnerattiecību sadarbībā ar dalībvalstīm saskaņā ar muitas politikas grupas izstrādāto kopējo politiku.

(5) Kopienas saistības kandidātvalstu pievienošanās procesa sakarā rada nepieciešamību paredzēt praktiskus līdzekļus šo valstu muitas pārvaldēm, ar ko tās no pievienošanās dienas spētu veikt visus Kopienas tiesību aktos noteiktos uzdevumus, tostarp ārējās robežas pārvaldību nākotnē. Lai to panāktu, jānodrošina kandidātvalstu līdzdalība programmā.

(6) Šīs programmas mērķu sasniegšanai var izmantot vairākus līdzekļus, tostarp sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, vadības grupas, darba grupas, salīdzinošo novērtēšanu, ierēdņu apmaiņu, seminārus, uzraudzības pasākumus, ārējus pasākumus un apmācības pasākumus. Attiecībā uz arodmācībām Līguma 150. pantā skaidri noteikts, ka Kopienas pasākumus veic, pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizēšanu.

(7) Muitas pasākumu jomā nepieciešams dot priekšroku krāpšanas apkarošanas uzlabošanai, to uzņēmēju izmaksu samazināšanai, kas rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem muitas jomā, kā arī sagatavošanās procesam attiecībā uz paplašināšanos. Tādēļ Kopienai saskaņā ar tās pilnvarām jāspēj atbalstīt dalībvalstu muitas pārvalžu darbību, un jāizmanto visas Kopienas noteikumos paredzētās iespējas īstenot administratīvo sadarbību.

(8) Pieaugošā tirdzniecības globalizācija, jaunu tirgu attīstīšanās un preču aprites veidu un ātruma pārmaiņas rada nepieciešamību stiprināt muitas pārvalžu sadarbību savā starpā un ar Kopienas uzņēmēju, juristu un zinātnieku aprindām, kā arī ar ārējā tirdzniecībā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(9) Programmas sākuma posmā jānosaka rādītāji, lai radītu efektīvu sistēmu programmas vispārējai novērtēšanai. Lai novērtētu programmas vadības efektivitāti, jānosaka rādītāji katram pasākumam.

(10) Svarīgi, lai muitas pārvaldes turpinātu izmantot informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstības iespējas, izmantojot efektīvākus un pieejamākus elektroniskos pakalpojumus, kas samazinātu uzņēmēju izmaksas un sekmētu Eiropas konkurētspēju un efektīvāku vienotā tirgus darbību.

(11) Šis lēmums visam programmas darbības laikam paredz kopēju finansējuma summu, kas ir pamatā budžeta pārvaldības iestādei gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 33. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[6].

(12) Pasākumi, kas nepieciešami šā lēmuma īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[7],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶI

1. pants

Programmas izveide

Ar šo izveido Kopienas daudzgadu rīcības programmu (Muita 2007) laika posmam no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim, turpmāk tekstā "programma", kas atbalsta un papildina dalībvalstu uzsākto darbību, lai nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību muitas jomā.

2. pants

Līdzdalība programmā

1. Līdzdalības valstis ir dalībvalstis un 2. punktā minētās valstis, kas faktiski piedalās programmā.

2. Programmā var piedalīties katra Eiropas Savienības pievienošanās kandidātvalsts saskaņā ar šādas līdzdalības noteikumiem un nosacījumiem.

3. pants

Mērķi

1. Saskaņā ar muitas savienības pārvaldību, šīs programmas mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu muitas pārvaldes:

a) īstenotu saskaņotu rīcību, kas ļautu panākt muitas darbību atbilstību Kopienas iekšējā tirgus vajadzībām, īstenojot minēto Komisijas paziņojumu un Padomes rezolūciju par muitas savienības stratēģiju;

b) sadarbotos un veiktu savus pienākumus tik efektīvi kā viena pārvalde, un sasniegtu līdzvērtīgus rezultātus visā Kopienas muitas teritorijā;

c) atbilstu globalizācijas un pieaugošo tirdzniecības apjomu radītajām prasībām un sekmētu konkurences vides stiprināšanu Eiropas Savienībā;

d) nodrošinātu nepieciešamo Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību, kā arī nodrošinātu drošu un aizsargātu vidi tās pilsoņiem;

e) attiecīgi rīkotos, lai sagatavotos paplašināšanai un atbalstītu jauno dalībvalstu integrāciju.

2. Kopējo nostāju attiecībā uz muitas politiku nepārtraukti pielāgo Komisijas un dalībvalstu partnerattiecību attīstībai muitas politikas grupā, kuras sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu muitas pārvalžu vadītāji vai to pārstāvji. Komisija regulāri informē muitas politikas grupu par pasākumiem, kas attiecas uz programmas īstenošanu.

4. pants

Programmas prioritātes

Programmas īstenošanas vajadzībām nosaka šādas prioritātes:

a) uzlabotas standartizācijas un citu pasākumu veidā samazināt uzņēmēju izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem muitas jomā, un attīstīt aizvien atvērtāku un pārredzamāku sadarbību tirdzniecībā;

b) noteikt, izstrādāt un piemērot vislabākās darba metodes, jo īpaši pēcmuitošanas audita kontroles, riska analīzes un vienkāršotu procedūru jomā;

c) izveidot novērtēšanas sistēmu attiecībā uz dalībvalstu sniegumu muitas pārvaldē;

d) atbalstīt pārkāpumu novēršanas pasākumus, piemēram, nodrošinot kontroles informācijas ātru pieejamību robežlīnijas muitas punktos;

e) uzlabot muitas procedūru, sistēmu un kontroles standartizāciju un vienkāršošanu;

f) uzlabot koordināciju un sadarbību starp laboratorijām, kas veic analīzes muitas vajadzībām, lai īpaši nodrošinātu vienādu un nepārprotamu tarifa klasifikāciju visā Eiropas Savienībā;

g) attīstot sakaru sistēmas un veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos un administratīvajos aktos, atbalstīt elektroniskas muitas dokumentu apstrādes vides radīšanu, kurā muitas procedūras veiktu elektroniski un uzņēmējiem būtu nodrošināta nepārtraukta piekļuve muitai;

h) nodrošināt esošo sakaru un informācijas sistēmu darbību un attiecīgā gadījumā attīstīt un izveidot jaunas sistēmas;

i) veikt darbības atbalsta nodrošināšanai kandidātvalstu muitas dienestiem sagatavošanās procesā saistībā ar pievienošanos;

j) palīdzēt trešām valstīm muitas dienestu un procedūru modernizācijā;

k) izstrādāt kopīgus apmācības pasākumus un muitas apmācību organizatorisko struktūru, kas atbilstu programmas pasākumu vajadzībām.

II NODAĻA

PROGRAMMAS PASĀKUMI

5. pants

Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas

1. Komisija un līdzdalības valstis nodrošina šādu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu darbību un rokasgrāmatu un instrukciju pieejamību, ciktāl to darbība nepieciešama saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem:

a) kopējs sakaru tīkls/kopēja sistēmas saskarne (CCN/CSI), ciktāl vajadzīgs, lai atbalstītu citu šajā punktā minēto sistēmu darbību;

b) datu izplatīšanas sistēma (DDS);

c) jauna datorizēta tranzīta sistēma (NCTS/NSTI);

d) Eiropas Kopienu integrētā muitas tarifa (TARIC) informācijas sistēma;

e) informācijas sistēma, kas ļauj pārsūtīt izcelsmes zīmogus un nosūtīt tranzīta zīmogus (TCO/TCT);

f) Eiropas muitas ķīmisko vielu reģistrs (ECICS);

g) Eiropas saistošās tarifa informācijas sistēma (EBTI/RTCE);

h) tarifa kvotu uzraudzības pārvaldības sistēma (TQS);

i) ievešanas pārstrādei atvieglojumu sistēma (IPR);

j) vienības vērtības sistēma;

k) tarifa neuzlikšanas informācijas sistēma;

l) citas esošās Kopienas informācijas tehnoloģiju sistēmas muitas jomā, lai nodrošinātu to nepārtrauktību.

2. Nepieciešamības gadījumā Komisija partnerattiecību sadarbībā ar dalībvalstīm var izveidot papildu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas.

3. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu daļas Kopienā ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas ir kopīgi visām līdzdalības valstīm, lai nodrošinātu visu to sistēmu savstarpējo savienojumu un sadarbspēju, kuras uzstādītas gan Komisijas vai tās pilnvarota apakšuzņēmēja telpās, gan līdzdalības valstu vai to pilnvarota apakšuzņēmēja telpās. Komisija slēdz šo daļu darbības nodrošināšanai nepieciešamos līgumus.

4. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas veido šo sistēmu daļu, tīklu savienojumi Kopienas un ārpuskopienas elementu vidū un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra līdzdalības valsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā pārvaldē. Līdzdalības valstis nodrošina, ka ārpuskopienas elementi tiek uzturēti darbībspējīgi, un nodrošina šo elementu sadarbspēju ar Kopienas elementiem.

5. Komisija sadarbībā ar līdzdalības valstīm koordinē šo 1. punktā minēto sistēmu un Kopienas un ārpuskopienas infrastruktūras elementu izveides un darbības aspektus.

6. pants

Salīdzinošā novērtēšana

Lai uzlabotu muitas pārvalžu darbību noteiktās jomās, var organizēt salīdzinošo novērtēšanu, kurā iesaistīta viena vai vairākas līdzdalības valstis vai citas trešās valstis, jo īpaši Kopienas galvenie tirdzniecības partneri.

Šajā lēmumā "salīdzinošā novērtēšana" ir darba metožu salīdzināšana vai tādu lietošana, par kurām vienojas, darbības novērtēšanas kopīgie rādītāji, ko lieto darbības atšķirību noteikšanai, kā arī ar to saistīti procesi, lai efektivitātes uzlabošanas nolūkā dalītos pieredzē un mācītos no labas prakses.

7. pants

Ierēdņu apmaiņas

1. Lai veicinātu programmas mērķu sasniegšanu, Komisija un līdzdalības valstis organizē muitas pārvalžu ierēdņu apmaiņu. Katra apmaiņa tiek vērsta uz noteiktu muitas darba aspektu, un attiecīgie ierēdņi un pārvaldes rūpīgi to sagatavo un vēlāk novērtē. Apmaiņas var būt vērstas uz pastāvīgu darbību vai noteiktām prioritārām darbībām.

2. Attiecīgā gadījumā līdzdalības valstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ierēdnis varētu darboties uzņemšanas dienestā. Tādēļ apmaiņas ierēdņus pilnvaro veikt formalitātes, kas attiecas uz viņiem uzticētajiem pienākumiem Vajadzības gadījumā, un jo īpaši - ņemot vērā katras līdzdalības valsts tiesību sistēmas īpašās prasības, - līdzdalības valstu kompetentās iestādes var ierobežot šo pilnvarojumu.

3. Apmaiņas laikā pildot savus pienākumus, ierēdņiem ir tāda pati civiltiesiskā atbildība kā valstu ierēdņiem uzņemšanas pārvaldēs. Ierēdnim, kas piedalās apmaiņā, piemēro tos pašus noteikumus par dienesta noslēpumu, ko uzņemšanas valsts ierēdņiem.

4. Lai veicinātu šās programmas mērķu sasniegšanu, Komisija un līdzdalības valstis var organizēt apmaiņas ar citām trešām valstīm.

5. Līdzdalības valstis veic periodisku apmaiņas novērtēšanu, atbilstīgi Komisijas prasībām ietverot ietekmi uz to pārvaldi.

8. pants

Semināri un darba grupas

Komisija un līdzdalības valstis organizē seminārus un konferences, kur piedalās līdzdalības valstu un Komisijas ierēdņi un attiecīgā gadījumā citi šīs jomas speciālisti. Semināros un konferencēs var piedalīties arī citu pārvalžu ierēdņi, ja tas vajadzīgs šā pasākuma mērķiem.

Komisija partnerattiecību sadarbībā ar dalībvalstīm var izveidot darba grupas noteiktu uzdevumu veikšanai saskaņā ar noteiktu grafiku.

9. pants

Apmācības pasākumi

1. Lai veicinātu strukturētu sadarbību starp valstu apmācības iestādēm un amatpersonām, kas atbild par muitnieku apmācību pārvaldēs, līdzdalības valstis sadarbībā ar Komisiju:

a) nosaka apmācības standartus, attīsta esošās apmācības programmas un nepieciešamības gadījumā izveido jaunas programmas, lai nodrošinātu ierēdņu pamata apmācības, kas pilnībā aptver Kopienas muitas noteikumus un procedūras un ļauj tiem iegūt nepieciešamās kopējās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b) attiecīgā gadījumā muitnieku apmācības kursus, ko katra līdzdalības valsts nodrošina tās ierēdņiem, dara pieejamus visu līdzdalības valstu ierēdņiem;

c) attīsta nepieciešamos muitnieku apmācības un muitnieku apmācības pārvaldības kopējos līdzekļus, ieskaitot organizatorisko struktūru.

2. Līdzdalības valstis arī nodrošina, ka to ierēdņiem sniedz sākotnējo un pastāvīgo apmācību, kas nepieciešama, lai iegūtu kopējas profesionālās iemaņas un zināšanas atbilstīgi kopējām apmācības programmām, un valodu kursus, kas šīm amatpersonām nepieciešami, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni.

10. pants

Uzraudzības pasākumi

1. Komisija partnerattiecību sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ciešā saziņā ar uzņēmējiem nodrošina uzraudzību pār Kopienas muitas noteikumu un procedūru noteiktām jomām.

2. Uzraudzību veic apvienotas komandas, kuru sastāvā ir dalībvalstu muitas ierēdņi un Komisijas pārstāvji. Šīs komandas ierodas dažādās vietās Kopienas muitas teritorijā, kur muitas pārvaldes veic savus pienākumus un kuras izvēlas pēc tematiska vai reģionāla principa. Šo apmeklējumu beigās tās sastāda ziņojumu, kurā norāda un analizē labākās darba metodes un novērotās grūtības noteikumu īstenošanā, kā arī nepieciešamības gadījumā sniedz ierosinājumus par Kopienas noteikumu un darba metožu pielāgošanu, lai uzlabotu muitas pasākumus kopumā. Šo speciālistu ziņojumu saturu dara zināmu dalībvalstīm un Komisijai.

11. pants

Ārēji pasākumi tehniskas palīdzības un apmācību veidā

1. Komisija nodrošina apmācību, tehniskas palīdzības un sadarbības pasākumu koordināciju, ko Kopiena un dalībvalstis veic kopā ar trešo valstu pārvaldēm, lai nodrošinātu gan ārējo, gan iekšējo Kopienas pasākumu konsekvenci.

2. Komisija nodrošina arī apmācību, tehniskas palīdzības un sadarbības pasākumu īstenošanu šādās valstīs:

a) kandidātvalstīs, lai tās varētu nodrošināt atbilstību Kopienas tiesību aktiem muitas jomā. Īpašu uzmanību pievērš muitas informācijas un tehnoloģiju sistēmu savienojamībai;

b) trešās valstīs, palīdzot to muitas pārvalžu modernizācijā, lai uzlabotu gan apstākļus likumīgas tirdzniecības attīstībai, gan sadarbību ar Eiropas Savienības muitas pārvaldēm.

12. pants

Citi pasākumi

Komisija partnerattiecību sadarbībā ar dalībvalstīm var izstrādāt un veikt jebkādus citus pasākumus, kas nepieciešami programmas mērķu sasniegšanai.

13. pants

Mērķu un rādītāju noteikšana

Visiem pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo programmu, ir noteikti mērķi, izmērāmi rādītāji, lai nodrošinātu pienācīgu novērtēšanu, un skaidra norāde par paredzamajām izmaksām, un tiem jābūt izstrādātiem tā, lai rezultāti atbilstu pasākumu gaidāmajai ietekmei.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

14. pants

Finanšu asignējums

1. Ar šo finanšu asignējumu programmas īstenošanai laika posmam no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim nosaka 133 miljonu EUR apmērā.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar finanšu plānu.

15. pants

Izdevumi

1. Programmas īstenošanai nepieciešamos izdevumus Kopiena un līdzdalības valstis sedz saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2. Kopiena sedz šādus izdevumus:

a) lēmuma 5. pantā paredzēto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu izstrādes, pirkšanas, uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas un Komisijas vai tās pilnvarota apakšuzņēmēja telpās uzstādīto Kopienas elementu ikdienas ekspluatācijas izdevumus;

b) ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies līdzdalības valstīm sakarā ar salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem, ierēdņu apmaiņu, semināriem un darba grupu darbību, apmācības un uzraudzības pasākumiem, kas minēti 6. līdz 10. pantā;

c) semināru organizēšanas izmaksas;

d) izmaksas sakarā ar pasākumiem, kas minēti 11. un 12. pantā.

Komisija saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, EAEK) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[8], nosaka noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un tos paziņo līdzdalības valstīm.

3. Līdzdalības valstis sedz šādus izdevumus:

a) visas lēmuma 5. pantā minēto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas infrastruktūras elementu izveides un darbības izmaksas, kas nav 2. punkta a) apakšpunktā minētās, un šo valstu vai to pilnvarota apakšuzņēmēja telpās uzstādīto sistēmu Kopienas elementu ikdienas ekspluatācijas izdevumus;

b) izdevumus, ko sedz Kopiena saskaņā ar 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu, un pasākuma faktisko izmaksu starpību;

c) izmaksas sakarā ar to ierēdņu sākotnējo un pastāvīgo apmācību, arī valodu kursiem, kā noteikts 9. panta 2. punktā.

16. pants

Finanšu kontrole

Uz Kopienas finansēšanas lēmumiem un jebkādiem nolīgumiem vai līgumiem, kas radušies šī lēmuma rezultātā, attiecina finanšu kontroli un, ja nepieciešams, revīzijas uz vietas, ko veic Komisija, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta. Par jebkuras dotācijas piešķiršanu, ievērojot šo lēmumu, iepriekš rakstiski jāslēdz līgums ar tā saņēmējiem. Līgums ietver saņēmēju piekrišanu tam, ka Revīzijas palāta veic piešķirtā finansējuma izmantošanas revīziju.

IV NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

17. pants

Īstenošana

Šīs programmas īstenošanai nepieciešamos pasākumus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

18. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Muitas 2007 komiteja, še turpmāk "Komiteja".

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

19. pants

Novērtēšana un ziņojumi

1. Šo programmu nepārtraukti novērtē Komisija sadarbībā ar līdzdalības valstīm. Novērtēšanu veic 2. punktā minēto ziņojumu, kā arī īpašu darbību veidā, un tās pamatā ir pirmā programmas darbības gada laikā noteiktā forma, kritēriji un rādītāji.

2. Līdzdalības valstis Komisijai nosūta:

a) starpposma ziņojumu par programmas efektivitāti vēlākais līdz 2005. gada 30. jūnijam, un

b) nobeiguma ziņojumu par programmas efektivitāti vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim.

3. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz:

a) starpposma ziņojumu, kurā novērtēta programmas efektivitāte, vēlākais, līdz 2005. gada 31. decembrim;

b) nobeiguma ziņojumu par programmas radīto ietekmi, vēlākais, līdz 2008. gada 30. jūnijam.

Šos ziņojumus nosūta zināšanai arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

4. Panta 3. punktā minētajā nobeiguma ziņojumā analizē katra programmas pasākuma gadījumā sasniegto progresu, un tajā ietver analīzi par iekšējā tirgus darbībā iesaistīto muitas datorizācijas sistēmu stiprajām un vājajām pusēm jebkurā aspektā. Ziņojumā izvirza jebkādus noderīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmējiem ir pieejams vienāds muitas režīms visā Kopienas muitas teritorijā, un ka informācijas vākšana kalpo Kopienas finansiālo interešu pienācīgai aizsardzībai.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 20. dienā pēc tā publicēšanas Eiropas SavienībasOficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra.

21. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Šis lēmums uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 6. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

P. Efthymiou

[1] OV C 126 E, 28.5.2002., 268. lpp.

[2] OV C 241, 7.10.2002., 8. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2002. gada 16. decembra lēmums.

[4] OV L 33, 4.2.1997., 24. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 105/2000/EK (OV L 13, 19.1.2000., 1. lpp.).

[5] OV C 171, 15.6.2001., 1. lpp.

[6] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.