Komisijas lēmums

(2003. gada 16. janvāris)

par norādījumiem attiecībā uz pagaidu standartmetodi PM2.5 paraugu ņemšanai un mērīšanai saskaņā ar Direktīvu 1999/30/EK

(paziņots ar dokumenta numuru C(2003) 10)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2003/37/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīva 1999/30/EK (1999. gada 22. aprīlis) par robežvērtību noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā [1], kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2001/744/EK [2], un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1) Robežvērtības sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā ir noteiktas Direktīvā 1999/30/EK.

(2) PM2.5 paraugu ņemšanas un mērīšanas standartmetodi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pašlaik standartizē. Kamēr nav standartmetodes, Komisijai par PM2.5 paraugu ņemšanas un mērīšanas pagaidu standartmetodi ir jāsniedz norādījumi saskaņā ar Direktīvas 1999/30/EK IX pielikuma V iedaļā noteikto procedūru.

(3) Ar 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību [3] noteikts, ka Komisijai palīdz norādītās direktīvas 12. pantā minētā komiteja, kuru veido dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, un ka Komisija vislielākajā mērā ievēro komitejas sniegto atzinumu.

(4) Šajā Lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 96/62/EK 12. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Norādījumi par PM2.5 paraugu ņemšanas un mērīšanas pagaidu standartmetodi, kas minēta Direktīvas 1999/30/EK IX pielikuma V iedaļā, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 16. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Margot Wallström

[1] OV L 163, 29.6.1999., 41. lpp.

[2] OV L 278, 23.10.2001., 35. lpp.

[3] OV L 296, 21.11.1996., 55. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PM2.5 MĒRĪŠANAI SASKAŅĀ AR DIREKTĪVU 1999/30/EK

Šā dokumenta nolūks ir sniegt ieteikumus atbildīgajiem par gaisa kvalitāti un tīkla operatoriem par to, kā izvēlēties PM2.5 mērīšanas ierīces, kas sīkām daļiņām prasītas pirmajā papilddirektīvā par gaisa piesārņojumu. Šos ieteikumus nepiemēro citiem iespējamiem lietojumiem, kam ir atšķirīgi mērīšanas mērķi, piemēram, pētījumiem vai orientējošiem mērījumiem.

Pamats un CEN standartizācijas darbs

Direktīvas 1999/30/EK 5. pantā noteikts, ka "dalībvalstis nodrošina, lai tiktu uzstādītas un darbotos mērīšanas stacijas datu iegūšanai par PM2,5 koncentrācijām. Dalībvalstis savā teritorijā nosaka mērīšanas staciju skaitu un atrašanās vietu reprezentatīviem PM2,5 koncentrācijas mērījumiem. Ja iespējams, PM2,5 un PM10 noteikšanai izvēlas tās pašas paraugu ņemšanas vietas." Direktīvas 7. pantā turpmāk minēts, ka "Paraugu ņemšanas un mērīšanas pagaidu standartmetode PM2,5 piesārņojuma noteikšanai norādīta IX pielikuma V iedaļā." Visbeidzot, IX pielikumā ir prasīts sagatavot pamatnostādnes, kas jāattīsta Eiropas Komisijai, apspriežoties ar Direktīvas 96/62/EK 12. pantā minēto komiteju.

Vides ģenerāldirektorāts ir pilnvarojis CEN izveidot Eiropas standartmetodi PM2.5 mērīšanai. Minētā metode pamatojas uz makrodaļiņu PM2.5 frakcijas gaisā gravimetrisku noteikšanu, paraugu ņemot apkārtējās vides apstākļos. CEN TC 264/WG 15 uzsāka darbu 2000. gadā. Ir pabeigtas divas pirmās lauka validācijas kampaņas (Madridē, Duisburgā); pašlaik notiek vēl divas kampaņas (Vredepelā, Vīnē). Tiek plānotas vēl četras kampaņas Zviedrijā, Anglijā, Grieķijā un Itālijā. Validācijas darbu plānots pabeigt 2003. gadā. Tādēļ galīgā CEN standartmetode nebūs pieejama pirms 2004. gada.

CEN WG 15 pašlaik testē dažādas iespējamās ierīces, kas pamatojas uz gravimetriskās noteikšanas metodi un ir aprīkotas ar dažādiem Eiropas ražotāju ievadiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu federālo parauga ņemšanas standarta ierīci:

- MINI–WRAC, viena filtra parauga ņemšanas ierīce no Frauenhofer Institute for Toxicology and Aerosol Research (Fraunhofera Toksikoloģijas un aerosolu pētījumu institūta) (FhG–ITA), Vācija,

- RAAS 2.5–1, viena filtra parauga ņemšanas ierīce no ESM Andersen, Amerikas Savienotās Valstis,

- Partisol plus –SCC, secīgas paraugu ņemšanas ierīce no Rupprecht and Patashnick, Amerikas Savienotās Valstis,

- Partisol FRM, viena filtra paraugu ņemšanas ierīce no Rupprecht and Patashnick, Amerikas Savienotās Valstis,

- SEQ 47/50, secīgas paraugu ņemšanas ierīce no Leckel Company, Vācija

- HVS–DHA 80, secīgas paraugu ņemšanas ierīce no Digitel, Šveice.

Turklāt CEN pārbauda arī vairākas automātiskās mērīšanas ierīces, kas pamatojas uz beta starojuma dzišanas metodi un TEOM (tapered element oscillating microbalance – sastāvdaļas svārstību pakāpeniski maināma mikrolīdzsvara) metodi, lai noteiktu, vai minētās metodes ir līdzvērtīgas gravimetriskajai standartmetodei:

- ADAM, beta starojuma dzišanas, secīga, no OPSIS, Zviedrija,

- FH 62 I–R, beta starojuma dzišanas, filtra lentes, no ESM Andersen Company, Amerikas Savienotās Valstis,

- BAM 1020, beta starojuma dzišanas, filtra lentes, no Met One, Amerikas Savienotās Valstis,

- TEOM SES, ciklona veida, no Rupprecht and Patashnick, Amerikas Savienotās Valstis.

Problēmas ar PM2.5 masas koncentrācijas mērījumiem

Nosakot PM2.5 masas koncentrācijas, ir jāņem vērā vairākas problēmas, kas jo īpaši zināmas no iepriekšējiem PM10 mērījumiem. Iepriekšējie savstarpējās salīdzināšanas pētījumi, kas veikti vairākās dalībvalstīs, ir parādījuši, ka starp rezultātiem, kuri iegūti ar rokas PM2.5 paraugu ņemšanas ierīcēm, ir ievērojamas atšķirības, kas sasniedz līdz ± 30 %. Starp paraugu ņemšanas ierīcēm novēroto atšķirību iemesli ir sarežģīti, un tos var iedalīt šādi:

- artefakti uz filtra, piem., zudumi iztvaikošanas dēļ parauga ņemšanas vai kondicionēšanas uz filtra laikā,

- artefakti, kas rodas frakcionēšanas ievada izmēra dēļ, piem., slikta konstrukcija, plūsmas pārtraukšanas izmaiņas tilpuma plūsmas sliktas kontroles dēļ un daļiņu nogulsnēšanās uz sadursmju plāksnes dēļ,

- artefakti, kas rodas paraugu ņemšanas sistēmas izveidojuma dēļ;, piem., daļiņām nogulsnējoties parauga ņemšanas caurulē (īpaši garās vai izliektās caurulēs).

Ir jāatzīmē, ka PM2.5 ķīmiskais sastāvs ir ievērojami atšķirīgs no PM10 ķīmiskā sastāva, jo īpaši PM2.5 lieluma frakcija ir bagātināta ar pusgaistošām daļiņām (piem., amonija nitrātu, organiskajiem savienojumiem). Daļiņas, kuru lielums ir diapazonā no PM10 līdz PM2.5, galvenokārt veido inertās sastāvdaļas, tādas kā silīcija dioksīds, metālu oksīdi utt. Tātad problēmas ar pusgaistošo daļiņu zudumiem, kas jau novērotas PM10 paraugu ņemšanā, var būt vēl izteiktākas PM2.5 mērījumos.

Zudumi būs būtiski atkarīgi no aerosolu sastāva un gaistošu daļiņu klātbūtnes, kā arī no apkārtējās vides un paraugu ņemšanas temperatūru atšķirības. Zudumiem tādēļ var būt ievērojamas sezonas un ģeogrāfiskās atšķirības. Piemēram, Skandināvijā pavasarī ziņoja par gandrīz 0 % zudumiem (aerosoli no ceļu kaisīšanas ar smiltīm), bet Centrāleiropā ziemā novēroja līdz 70 % zudumus (aerosoli ar lielu amonija nitrāta saturu).

Šo apstākļu dēļ var gaidīt, ka paraugu ņemšanas sistēmas jebkāda sasilšana uzrādīs ievērojami mazāku PM2.5 masas koncentrāciju nekā apkārtējās vides apstākļos turēta sistēma.

Ieteikumi par PM2.5 monitoringu

Tā kā vēl nav secinājumu no CEN standartizācijas darbībām, var sniegt šādus ieteikumus saistībā ar PM2.5:

Attiecībā uz mērīšanas metodi

Pilnvarojumā, ko Komisija piešķīrusi CEN, ir norādīts, ka standartizējamā mērīšanas metode pamatojas uz PM2.5 masas daļas gravimetrisko noteikšanu daļiņām, ko apkārtējās vides apstākļos savāc uz filtra. Pašlaik CEN WG 15 pārbauda, vai citas metodes, tādas kā beta starojuma dzišanas metode un TEOM metode, ir līdzvērtīgas gravimetriskajai metodei. Tādas metodes, kas pamatojas uz optiskajām metodēm (daļiņu skaitīšana vai nefelometrija), iespējamai izmantošanai saskaņā ar direktīvu netiek apskatītas.

Attiecībā uz PM2.5 specifisko ievadu

Pašlaik ir pieejamas un monitoringa un pētījumu nolūkiem izmantojamas divas galvenās ievada konstrukcijas: impaktora veida un ciklona (sharp cut–cyclone) veida. Pašlaik pārbauda dažādus abu veidu ievadus, piem., saistībā ar CEN WG 15. Ievada frakcionēšanas efektivitāte pēc lielumiem ir šāda: uz filtra ir jāsavāc 50 % daļiņu ar aerodinamisko diametru 2,5 μm.

Attiecībā uz instrumentiem

Teorija un PM10 validācijas darbā iegūtā iepriekšējā pieredze liek domāt, ka, mērot PM2.5, ir jāizvairās lietot aprīkojumu, kurš savākšanas laikā parauga ņemšanas ierīci un/vai filtru silda. Lai iespējami samazinātu gaistošo daļiņu zudumus, PM2.5 paraugu ņemšanā vēlams izmantot instrumentus, kas darbojas iespējami tuvu apkārtējās vides temperatūrai.

Ievērojot to, ka līdz šim laikam dažādos pētījumos iegūtie rezultāti ir nepilnīgi un tiem trūkst saskanības, pašlaik nav iespējams izvēlēties instrumentus PM2.5 monitoringam. Ja ir jāizvēlas konkrēta mērījumu ierīce, ir ieteicama uzmanīga pieeja. Priekšroka jādod pieejai, kas nav saistīta ar ievērojamiem resursu ieguldījumiem un kas ļauj pielāgot mērījumu prasības attīstībai nākotnē (piem., PM2.5 mērījumu nākošajai Eiropas standartmetodei, instrumentu ražotāju tehniskajiem jauninājumiem, nākamajiem noteikumiem par smagajiem metāliem).

Ziņojot par PM2.5 datiem, ir būtiski pilnībā dokumentēt mērījumu metodiku, kas izmantota datu iegūšanā.

--------------------------------------------------