Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/71/EK

(1998. gada 13. oktobris)

par dizainparaugu tiesisko aizsardzību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā [3] noteikto procedūru, ņemot vērā Samierināšanas komitejas 1998. gada 29. jūlijā apstiprināto kopīgo dokumentu,

(1) tā kā Līgumā noteiktie Kopienas mērķi ietver pamatu izveidi arvien ciešākai savienībai starp Eiropas tautām, sekmējot ciešākas attiecības starp Kopienas dalībvalstīm un nodrošinot Kopienas valstu ekonomikas un sociālo progresu, kopīgi likvidējot šķēršļus, kas sadala Eiropu; tā kā šajā nolūkā Līgums paredz izveidot kopējo tirgu, ko raksturo šķēršļu atcelšana brīvai preču apritei, kā arī izveidot sistēmu, kas nodrošinātu netraucētu konkurenci iekšējā tirgū; tā kā dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz dizainparaugu tiesisko aizsardzību šos mērķus veicinātu;

(2) tā kā atšķirības dalībvalstu tiesību aktos paredzētajā dizainparaugu tiesiskajā aizsardzībā tieši ietekmē iekšējā tirgus izveidi un darbību attiecībā uz precēm, kurās īstenoti dizainparaugi; tā kā šādas atšķirības var traucēt konkurenci iekšējā tirgū;

(3) tā kā tādēļ iekšējā tirgus vienmērīgas darbības dēļ ir jātuvina dalībvalstu dizainparaugu aizsardzības tiesību akti;

(4) tā kā, to darot, ir svarīgi ņemt vērā risinājumus un priekšrocības, ko Kopienas dizainparaugu sistēma paredzēs uzņēmumiem, kas vēlēsies iegūt dizainparauga tiesības;

(5) tā kā nav vajadzīga pilnīga dalībvalstu dizainparauga tiesību aktu tuvināšana un ir pietiekami tuvināšanu ierobežot ar tiem valstu tiesību aktiem, kas vistiešāk ietekmē iekšējā tirgus darbību; tā kā noteikumi par sankcijām, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un izpildi būtu jāparedz valstu tiesību aktiem; tā kā šos ierobežotās tuvināšanas mērķus nevar apmierinoši sasniegt dalībvalstis, darbojoties atsevišķi;

(6) tā kā dalībvalstīm saskaņā ar to ir tiesības paredzēt procedūras noteikumus attiecībā uz dizainparauga tiesību reģistrāciju, atjaunošanu un spēkā neesamību un noteikumus, kas attiecas uz šādas spēkā neesamības sekām;

(7) tā kā šī direktīva neaizliedz dizainparaugiem piemērot valsts vai Kopienas tiesību aktus, kas paredz aizsardzību, kura nav piešķirta dizainparaugu reģistrējot vai publicējot, kā, piemēram, tiesību aktus, kas attiecas uz nereģistrētām dizainparauga tiesībām, preču zīmēm, patentiem, funkcionāliem modeļiem, negodīgu konkurenci vai civiltiesisko atbildību;

(8) tā kā, nepastāvot autortiesību saskaņošanai, svarīgi ieviest aizsardzības kumulācijas principu saskaņā ar īpašiem reģistrēto dizainparaugu aizsardzības un autortiesību tiesību aktiem, dalībvalstīm paredzot tiesības brīvi noteikt autortiesību aizsardzības pakāpi un nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādu aizsardzību piešķir;

(9) tā kā iekšējā tirgus mērķu sasniegšana prasa, lai reģistrētu dizainparauga tiesību iegūšanas nosacījumi būtu vienādi visās dalībvalstīs; tā kā tālab ir jādod vienota definīcija dizainparauga jēdzienam un prasībām, kurām ir jāatbilst reģistrētām dizainparauga tiesībām attiecībā uz novitāti un individuālu būtību;

(10) tā kā, lai atvieglotu preču brīvu apriti, svarīgi nodrošināt, ka reģistrētas dizainparauga tiesības sniedz tiesību subjektam līdzvērtīgu aizsardzību visās dalībvalstīs;

(11) tā kā aizsardzību piešķir, kopumā vai daļēji reģistrējot tiesību subjektam tās ražojuma dizainparauga iezīmes, kas skaidri parādītas pieteikumā un darītas sabiedrībai pieejamas publikācijā vai izskatot attiecīgo dokumentu kopu;

(12) tā kā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tām sastāvdaļām, kas parasti nav redzamas, ražojumu lietojot, vai tām sastāvdaļu iezīmēm, kas parasti nav redzamas, sastāvdaļu montējot, vai kuras pašas par sevi neatbilst prasībām attiecībā uz novitāti un individuālu būtību; tā kā dizainparauga iezīmes, uz kurām šo iemeslu dēļ neattiecas aizsardzība, nebūtu jāņem vērā, novērtējot, vai citas dizainparauga iezīmes atbilst aizsardzības prasībām;

(13) tā kā novērtējums, vai dizainparaugam ir individuāla būtība, būtu jāpamato ar to, vai informēta lietotāja vispārējais iespaids, kas radies, dizainparaugu apskatot, skaidri atšķiras no iespaida, kas viņam radies no jau esoša dizainparauga veidojuma, ņemot vērā tā ražojuma būtību, kuram dizainparaugs izmantots vai kurā tas ir iekļauts, un jo īpaši ņemot vērā ražošanas nozari, kurai tas piederīgs, un dizainparauga autora brīvības pakāpi, izveidojot dizainparaugu;

(14) tā kā tehnoloģiskie jauninājumi nebūtu jākavē, piešķirot dizainparaugu aizsardzību iezīmēm, ko diktē vienīgi tehniskā funkcija; tā kā, protams, no tā neizriet, ka dizainparaugam jābūt estētiskām īpašībām; tā kā, līdzīgi, dažādu konstrukciju ražojumu savietojamība nebūtu jākavē, paplašinot aizsardzību uz mehānisku savienojumu dizainparaugiem; tā kā dizainparauga iezīmes, uz kurām šo iemeslu dēļ neattiecas aizsardzība, nebūtu jāņem vērā, novērtējot, vai citas dizainparauga iezīmes atbilst aizsardzības prasībām;

(15) tā kā modulāro ražojumu mehāniskie savienojumi tomēr ir modulāro ražojumu novitātes svarīga sastāvdaļa un tiem ir liels tirdzniecības resurss, un tādēļ tiem būtu jādod tiesības uz aizsardzību;

(16) tā kā dizainparauga tiesību aizsardzība neattiecas uz dizainparaugiem, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem; tā kā šī direktīva nesaskaņo valstu sabiedriskās kārtības jēdzienus vai vispārpieņemtos morāles principus;

(17) tā kā būtiski iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai ir vienādot aizsardzības ilgumu, ko piešķir reģistrētas dizainparauga tiesības;

(18) tā kā šīs direktīvas noteikumi neskar konkurences noteikumu piemērošanu saskaņā ar Līguma 85. un 86. pantu;

(19) tā kā šīs direktīvas ātra pieņemšana ir steidzama vairākām rūpniecības nozarēm; tā kā pašreizējā posmā nevar ieviest pilnīgu dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aizsargātu dizainparaugu izmantošanu, labojot kompleksu ražojumu tā, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, ja ražojums, kas ietver dizainparaugu vai kuram dizainparaugu izmanto, ir sastāvdaļa kompleksā ražojumā, no kura izskata ir atkarīgs aizsargātais dizainparaugs; tā kā tas, ka nav pilnībā tuvināti dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz aizsargātu dizainparaugu izmantošanu šādiem kompleksu ražojumu remontiem, nekavē to dalībvalstu dizainparauga tiesību aktu noteikumu tuvināšanu, kuri vistiešāk ietekmē iekšējā tirgus darbību; tā kā tādēļ dalībvalstīm pa to laiku jāpatur spēkā Līgumam atbilstīgie noteikumi attiecībā uz dizainparauga izmantošanu sastāvdaļām, ko izmanto kompleksa ražojuma remontā tā, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, vai, ja tās ievieš jaunus noteikumus attiecībā uz tādu izmantošanu, šo noteikumu mērķim būtu jābūt vienīgi šādu sastāvdaļu tirgus liberalizācijai; tā kā tām dalībvalstīm, kas šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā neparedz sastāvdaļu dizainparaugu aizsardzību, nav jāievieš šādu sastāvdaļu dizainparaugu reģistrācija; tā kā trīs gadus pēc ieviešanas dienas Komisijai būtu jāiesniedz analīze, kāda ir šīs direktīvas noteikumu ietekme uz Kopienas rūpniecību, patērētājiem, konkurenci un iekšējā tirgus darbību; tā kā attiecībā uz kompleksu ražojumu sastāvdaļām analīzei jo īpaši būtu jāapsver saskaņošana, pamatojoties uz iespējamo izvēli un ietverot atlīdzības sistēmu un ierobežotu ekskluzivitātes termiņu; tā kā vēlākais vienu gadu pēc analīzes iesniegšanas Komisijai pēc apspriešanās ar visvairāk ietekmētajām personām būtu jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei šīs direktīvas grozījumi, kas vajadzīgi iekšējā tirgus pilnīgai izveidošanai attiecībā uz kompleksu ražojumu sastāvdaļām, un citi grozījumi, kurus tā uzskata par vajadzīgiem;

(20) tā kā pārejas noteikumi 14. pantā, kas attiecas uz sastāvdaļu dizainparaugiem, kurus izmanto, lai remontētu kompleksu ražojumu, tā lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, nekādā ziņā nav jāiztulko kā šķērslis ražojuma, kas ir šāda sastāvdaļa, brīvai apritei;

(21) tā kā reģistrācijas noraidījuma būtiskie pamatojumi tajās dalībvalstīs, kas pirms reģistrācijas paredz pieteikumu izskatīšanu pēc būtības, un reģistrētu dizainparauga tiesību atzīšanas par spēku zaudējušām būtiskie pamatojumi visās dalībvalstīs ir izsmeļoši jāuzskaita,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) "dizainparaugs" ir visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla;

b) "ražojums" ir rūpniecības vai amatnieka izstrādājums, ieskaitot, inter alia, daļas, kas paredzētas samontēšanai kompleksā ražojumā, iepakojumu, apdari, grafiskos simbolus un tipogrāfijas šriftus, bet izņemot datorprogrammas;

c) "komplekss ražojums" ir ražojums, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, ko var aizstāt un kas ļauj ražojumu izjaukt un no jauna samontēt.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Šī direktīva attiecas uz:

a) dalībvalstu centrālajos rūpnieciskā īpašuma birojos reģistrētām dizainparauga tiesībām;

b) Beniluksa Dizainparauga birojā reģistrētām dizainparauga tiesībām;

c) dizainparauga tiesībām, kas reģistrētas saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem starptautiskiem līgumiem;

d) šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dizainparauga tiesību pieteikumiem.

2. Šīs direktīvas mērķiem dizainparauga reģistrācija ietver arī publicēšanu pēc dizainparauga iesniegšanas rūpnieciskā īpašuma birojā dalībvalstī, kurā šāda publikācija rada dizainparauga tiesību pastāvēšanu.

3. pants

Aizsardzības prasības

1. Dalībvalstis aizsargā dizainparaugus ar reģistrāciju un piešķir to īpašniekiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

2. Dizainparaugs ir aizsargāts ar dizainparauga tiesībām, ciktāl tas ir jauns un tam ir individuāla būtība.

3. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un par tādu, kam ir individuāla būtība:

a) ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā un

b) ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.

4. "Parastā izmantošana" 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir gala lietotāja veikta izmantošana, ietverot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

4. pants

Jaunums

Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja identisks dizainparaugs nav bijis sabiedrībai pieejams pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes dienas. Dizainparaugus uzskata par identiskiem, ja to iezīmes atšķiras tikai nebūtiski.

5. pants

Individuālā būtība

1. Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada dizainparaugs, kas ir bijis pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes dienas.

2. Novērtējot individuālo būtību, ņem vērā dizainparauga autora brīvības pakāpi, izveidojot dizainparaugu.

6. pants

Nodošana atklātībā

1. Lai piemērotu 4. un 5. pantu, uzskata, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai, ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, vai izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski nav varējis uzzināt personu loks, kas specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Kopienā, pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes dienas. Dizainparaugu tomēr neuzskata par darītu pieejamu sabiedrībai, ja tas vienīgi atklāts trešai personai ar tieši vai netieši izteiktu konfidencialitātes nosacījumu.

2. Nodošanu atklātībai neņem vērā 4. un 5. panta piemērošanai, ja dizainparaugu, kuram prasa aizsardzību atbilstīgi dalībvalsts reģistrētām dizainparauga tiesībām, ir darījis pieejamu sabiedrībai:

a) dizainparauga autors, viņa tiesību pārņēmējs vai trešā persona dizainparauga autora vai viņa tiesību pārņēmēja sniegtās informācijas vai veiktās darbības rezultātā; un

b) divpadsmit mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes dienas.

3. Panta 2. punktu piemēro arī, ja dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai ļaunprātīgas rīcības dēļ pret dizainparauga autoru vai viņa tiesību pārņēmēju.

7. pants

Dizainparaugi, ko nosaka to tehniskā funkcija, un starpsavienojumu dizainparaugi

1. Dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, ko nosaka tikai ražojuma tehniskā funkcija.

2. Dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir pielietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam, tā lai abi ražojumi varētu funkcionēt.

3. Neskarot 2. punktu, dizainparauga tiesības atbilstīgi 4. un 5. pantā izklāstītajiem noteikumiem attiecas uz dizainparaugiem, kas kalpo, lai vairākus savstarpēji nomaināmus ražojumus samontētu vai savienotu moduļu sistēmā.

8. pants

Dizainparaugi, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai morālei

Dizainparauga tiesības neattiecas uz dizainparaugiem, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem.

9. pants

Aizsardzības joma

1. Dizainparauga tiesību piešķirtā aizsardzības joma ietver ikvienu dizainparaugu, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu vispārējo iespaidu.

2. Novērtējot aizsardzības jomu, ņem vērā dizainparauga autora brīvības pakāpi, izveidojot dizainparaugu.

10. pants

Aizsardzības ilgums

Pēc reģistrācijas dizainparaugu, kas atbilst 3. panta 2. punkta prasībām, dizainparauga tiesības aizsargā vienu vai vairākus piecu gadu laikposmus no pieteikuma iesniegšanas dienas. Tiesību īpašnieks var likt atjaunot aizsardzības laiku uz vienu vai vairākiem piecu gadu laikposmiem līdz kopējam 25 gadu ilgumam no iesniegšanas dienas.

11. pants

Reģistrācijas spēkā neesamība vai noraidījums

1. Dizainparauga reģistrāciju noraida vai, ja dizainparaugs ir reģistrēts, dizainparauga tiesības pasludina par spēkā neesošām:

a) ja dizainparaugs nav dizainparaugs 1. panta a) punkta nozīmē; vai

b) ja tas neatbilst 3. līdz 8. panta prasībām; vai

c) ja dizainparauga tiesību pieteicējam vai īpašniekam nav uz tām tiesību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem; vai

d) ja dizainparaugs ir konfliktā ar iepriekšēju dizainparaugu, kas ir darīts sabiedrībai pieejams pēc pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pēc prioritātes dienas, un kas no dienas, kura ir pirms minētās dienas, ir aizsargāts ar reģistrētu Kopienas dizainparaugu vai ar reģistrēta Kopienas dizainparauga pieteikumu vai ar attiecīgas dalībvalsts dizainparauga tiesībām vai ar šādu tiesību pieteikumu.

2. Katra dalībvalsts var paredzēt, ka dizainparauga reģistrāciju noraida vai, ja dizainparaugs ir reģistrēts, dizainparauga tiesības pasludina par spēkā neesošām:

a) ja atšķirības zīme ir izmantota vēlākā dizainparaugā un Kopienas tiesību akti vai attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas reglamentē minēto zīmi, piešķir zīmes tiesību īpašniekam tiesības aizliegt šādu izmantošanu; vai

b) ja dizainparaugā ir neatļauti izmantots darbs, kas ir aizsargāts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts autortiesību likumu; vai

c) ja dizainparaugā ir nepareizi izmantots kāds no priekšmetiem, kas uzskaitīts Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 6.b pantā, vai žetoni, emblēmas un ģerboņi, uz kuriem neattiecas minētās konvencijas 6.b pants un par kuriem attiecīgajā dalībvalstī ir īpaša interese.

3. Atsaukties uz 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto pamatojumu var tikai persona, kurai saskaņā ar attiecībās dalībvalsts tiesību aktiem ir piešķirtas dizainparauga tiesības.

4. Atsaukties uz 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto pamatojumu var tikai pieteikuma iesniedzējs uz konfliktējošām tiesībām vai to īpašnieks.

5. Atsaukties uz 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto pamatojumu var tikai persona vai struktūra, uz ko attiecas izmantošana.

6. Panta 4. un 5. punkts neskar dalībvalstu izvēles brīvību paredzēt, ka uz 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto pamatojumu var atsaukties arī minētās dalībvalsts attiecīgā iestāde pēc savas ierosmes.

7. Ja dizainparauga reģistrācija ir noraidīta vai dizainparauga tiesības ir pasludinātas par spēkā neesošām saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vai 2. punktu, dizainparaugu var reģistrēt vai dizainparauga tiesības saglabāt grozītā veidā, ja šajā veidā tas atbilst aizsardzības prasībām un ja dizainparauga identitāte ir saglabāta. Reģistrācija vai saglabāšana grozītā veidā var ietvert reģistrāciju kopā ar dizainparauga tiesību īpašnieka daļēju attiekšanos no dizainparauga tiesībām vai kopā ar ierakstu dizainparauga reģistrā par tiesas spriedumu, kas pasludina dizainparauga tiesību daļēju spēkā neesamību.

8. Dalībvalsts var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1. līdz 7. punkta, reģistrācijas noraidījuma vai spēkā neesamības pamatojumu, kas ir attiecīgajā dalībvalstī spēkā pirms dienas, kad stājas spēkā šīs direktīvas izpildei vajadzīgie noteikumi, piemēro pirms šīs dienas iesniegtajiem dizainparaugu pieteikumiem un no tiem izrietošajām reģistrācijām.

9. Dizainparauga tiesības var pasludināt par spēkā neesošām pat pēc tam, kad tās beigušās, vai pēc atteikšanās no tām.

12. pants

Tiesības, ko piešķir dizainparauga tiesības

1. Dizainparauga reģistrācija piešķir tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības to izmantot un neļaut trešajām personām to izmantot bez viņa piekrišanas. Iepriekš minētā izmantošana attiecas jo īpaši uz ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts, vai kuram tas ir pielietots, izgatavošanu, piedāvāšanu, laišanu tirgū, importu, eksportu vai izmantošanu, vai šāda ražojuma glabāšanu šiem mērķiem.

2. Ja atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem 1. punktā minētās darbības nevar nepieļaut pirms dienas, kad stājas spēkā šīs direktīvas izpildei vajadzīgie noteikumi, uz tiesībām, ko piešķir dizainparauga tiesības, nevar atsaukties, lai nepieļautu, ka šādas darbības turpina persona, kas tās uzsākusi pirms minētās dienas.

13. pants

Ar dizainparauga tiesībām piešķirto tiesību ierobežojumi

1. Tiesības, kas reģistrējot piešķirtas ar dizainparauga tiesībām, neīsteno attiecībā uz:

a) darbībām, ko veic privāti un nekomerciālos nolūkos;

b) darbībām, ko veic eksperimentālos nolūkos;

c) reproducēšanas darbībām citēšanas vai mācīšanas nolūkos ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saderīgas ar godīgas tirdzniecības praksi un pārmērīgi netraucē dizainparauga normālu izmantošanu un ka ir minēts reproducēšanas avots.

2. Turklāt tiesības, kas reģistrējot piešķirtas ar dizainparauga tiesībām, neīsteno attiecībā uz:

a) citā valstī reģistrētu kuģu un gaisa kuģu aprīkojumu, ja tie uz laiku iebrauc attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

b) rezerves daļām, kas šādu kuģu un gaisa kuģu remontam importētas attiecīgā dalībvalstī;

c) šādu kuģu un gaisa kuģu remonta veikšanai.

14. pants

Pārejas laika noteikums

Līdz laikam, kad pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 18. panta noteikumiem pieņems šīs direktīvas grozījumus, dalībvalstis patur spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz dizainparaugu izmantošanu sastāvdaļām, ko izmanto kompleksa ražojuma remontam tā, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, un ievieš šajos noteikumos grozījumus tikai, ja nolūks ir liberalizēt šādu sastāvdaļu tirdzniecību.

15. pants

Tiesību izsmelšana

Dizainparauga tiesības reģistrējot piešķirtās tiesības nepaplašina uz darbībām, kas attiecas uz ražojumu, kurā dizainparauga tiesību aizsardzības jomā ietverts dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja minēto ražojumu Kopienā ir laidis tirgū dizainparauga tiesību īpašnieks vai tas darīts ar viņa piekrišanu.

16. pants

Attiecība ar citiem aizsardzības veidiem

Šīs direktīvas noteikumi neskar citus Kopienas vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz nereģistrētām dizainparauga tiesībām, preču zīmēm vai citām atšķirības zīmēm, patentiem un funkcionāliem modeļiem, tipogrāfijas šriftiem, civiltiesisko atbildību vai negodīgu konkurenci.

17. pants

Attiecības pret autortiesībām

Dizainparaugam, ko aizsargā dizainparauga tiesības, kuras reģistrētas dalībvalstī vai attiecībā uz dalībvalsti, saskaņā ar šo direktīvu ir arī tiesības uz aizsardzību atbilstīgi minētās valsts autortiesību likumam, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai kaut kādā veidā noteikts. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra dalībvalsts.

18. pants

Pārskatīšana

Trīs gadus pēc 19. pantā noteiktās ieviešanas dienas Komisija iesniedz analīzi par šīs direktīvas noteikumu sekām Kopienas rūpniecībā, jo īpaši visvairāk ietekmētajās rūpniecības nozarēs, konkrēti uz kompleksu ražojumu un sastāvdaļu ražotājiem, ietekmi uz patērētājiem, uz konkurenci un uz iekšējā tirgus darbību. Vēlākais vienu gadu vēlāk Komisija ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei šīs direktīvas grozījumus, kas vajadzīgi iekšējā tirgus pabeigšanai attiecībā uz kompleksu ražojumu sastāvdaļām, un citus grozījumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, ņemot vērā apspriešanos ar visvairāk ietekmētajām pusēm;

19. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstis ievieš normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā līdz 2001. gada 28. oktobrim izpildītu šīs direktīvas prasības.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1998. gada 13. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. Einem

[1] OV C 345, 23.12.1993., 14. lpp. un OV C 142, 14.5.1996., 7. lpp.

[2] OV C 388, 31.12.1994., 9. lpp un OV C 110, 2.5.1995., 12. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 12. oktobra Atzinums (OV C 287, 30.10.1995., 157. lpp.), Padomes 1997. gada 17. jūnija Kopējā nostāja (OV C 237, 4.8.1997., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1997 gada 22. oktobra Lēmums (OV C 339, 10.11.1997., 52. lpp.). Eiropas Parlamenta 1998. gada 15. septembra Lēmums un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmums.

--------------------------------------------------