Padomes Direktīva

(1991. gada 18. marts),

ar ko groza Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem

(91/156/EEK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 103.s pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Direktīvā 75/442/EEK [4] paredzēts Kopienas noteikumu kopums par atkritumu apglabāšanu; tā kā šie noteikumi jāgroza, lai ņemtu vērā pieredzi, kas uzkrājusies, dalībvalstīm piemērojot šo direktīvu; tā kā grozījumu pamatā ir augsta līmeņa vides aizsardzības prasības;

tā kā Padome ar 1990. g. 7. maija rezolūciju par atkritumu politiku [5] apņēmās grozīt Direktīvu 75/442/EEK;

tā kā vajadzīga kopīga terminoloģija un atkritumu definīcija, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti Kopienā;

tā kā augsta līmeņa vides aizsardzības nodrošināšanai dalībvalstīm papildus pasākumiem atkritumu iznīcināšanai un reģenerācijai jāveic pasākumi, lai ierobežotu atkritumu rašanos, jo īpaši veicinot bezatkritumu tehnoloģiju un otrreiz pārstrādājamu un atkārtoti izmantojamu produktu ražošanu, ņemot vērā esošās vai potenciālās tirgu iespējas reģenerētajiem atkritumiem;

tā kā turklāt atšķirības starp dalībvalstu normatīvajiem aktiem par atkritumu apglabāšanu un reģenerāciju var ietekmēt vides kvalitāti un traucēt iekšējā tirgus darbību;

tā kā ir vēlams mudināt, lai atkritumus otrreizēji pārstrādātu un atkārtoti izmantotu kā izejvielas; tā kā var rasties vajadzība paredzēt speciālus noteikumus attiecībā uz atkārtoti izmantojamiem atkritumiem;

tā kā Kopienai kā tādai svarīgi kļūt saimnieciski patstāvīgai attiecībā uz atkritumu apglabāšanu, tāpēc katrai dalībvalstij individuāli būtu jātiecas uz šādu patstāvību;

tā kā lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus, dalībvalstīm jāsagatavo atkritumu apsaimniekošanas plāni;

tā kā atkritumu aprite ir jāsamazina, un dalībvalstis savos apsaimniekošanas plānos var paredzēt atbilstīgus pasākumus;

tā kā lai nodrošinātu augsta līmeņa vides aizsardzību un efektīvu kontroli, jāparedz atļauju sistēma un atkritumu apglabāšanas un reģenerācijas uzņēmumu inspicēšana;

tā kā konkrētos apstākļos, pieņemot, ka tie atbilst vides aizsardzības prasībām, dažus uzņēmumus, kuri paši pārstrādā savus atkritumus vai veic reģenerāciju, var neiekļaut atļauju sistēmā; tā kā šādi uzņēmumi jāreģistrē;

tā kā atkritumus var uzraudzīt, sākot ar to rašanos līdz galīgai apglabāšanai, citiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar atkritumu savākšanu, pārvadāšanu vai starpniecību, arī jāizsniedz atļaujas vai tie jāreģistrē, kā arī jāveic atbilstīga inspicēšana;

tā kā jāizveido komiteja, kas palīdzētu Komisijai ieviest šo direktīvu un to pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 75/442/EEK groza šādi.

1. Direktīvas 1. līdz 12. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

"1. pants

Šajā direktīvā

a) "atkritumi" ir jebkura viela vai priekšmets, kas iekļauts I pielikumā noteiktajās kategorijās, un no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.

Komisija, rīkojoties saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru, vēlākais, līdz 1993. gada 1. aprīlim sagatavos to atkritumu sarakstu, kuri pieder I pielikumā minētajām kategorijām. Šo sarakstu periodiski pārskatīs un vajadzības gadījumā grozīs saskaņā ar minēto procedūru;

b) "radītājs" ir ikviens, kura darbība rada atkritumus ("sākotnējais radītājs") un/vai ikviens, kas nodarbojas ar atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citām darbībām, kuru rezultātā mainās atkritumu īpašības vai sastāvs;

c) "īpašnieks" ir atkritumu ražotājs vai fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā atrodas atkritumi;

d) "apsaimniekošana" ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas;

e) "apglabāšana" ir jebkuras darbības, kas minētas II A pielikumā;

f) "reģenerācija" ir jebkuras darbības, kas minētas II B pielikumā;

g) "savākšana" ir atkritumu vākšana, šķirošana un/vai sajaukšana, lai atkritumus pārvadātu.

2. pants

1. No šīs direktīvas darbības jomas izslēdz

a) gāzveida emisijas atmosfērā;

b) ja uz tiem jau attiecas citi normatīvie akti, –

i) radioaktīvos atkritumus;

ii) atkritumus, kas radušies ģeoloģiskās izpētes, derīgo izrakteņu ieguves, apstrādes un glabāšanas rezultātā, kā arī karjeru izstrādes atkritumus;

iii) dzīvnieku līķus un šādus lauksaimniecības atkritumus: kūtsmēslus un citas zemkopībā izmantojamas dabīgas, nekaitīgas vielas;

iv) notekūdeņus, izņemot šķidros atkritumus;

v) sprāgstvielas, kam beidzies derīguma termiņš.

2. Konkrētos gadījumos vai papildus šīs direktīvas noteikumiem atsevišķās direktīvās var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz konkrētu atkritumu veidu apsaimniekošanu.

3. pants

1. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai mudinātu

a) pirmkārt, novērst vai samazināt radīto atkritumu daudzumu un bīstamību, jo īpaši

- attīstot tīrās tehnoloģijas, kuras ļauj taupīt dabas resursus,

- tehniski izstrādājot un laižot tirgū tādus produktus, kas veidoti tā, lai, tos ražojot, lietojot vai galīgi apglabājot, nepiesārņotu vidi vai radītu pēc iespējas mazāku vides piesārņojumu, nepalielinot atkritumu bīstamību un piesārņojuma draudus,

- attīstot atbilstīgas metodes reģenerācijai paredzētajos atkritumos esošo bīstamo vielu galīgai apglabāšanai;

b) otrkārt,

i) reģenerēt atkritumus, tos atkārtoti pārstrādājot, atkārtoti izmantojot vai izmantojot jebkuras citas darbības, lai iegūtu otrreizējās izejvielas;

ii) izmantot atkritumus kā enerģijas avotu.

2. Izņemot gadījumus, kad piemērojama Padomes Direktīva 83/189/EEK (1983. gada 28. marts), ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko standartu un noteikumu jomā [6], dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās gatavojas paredzēt, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus. Komisija par šiem pasākumiem informē citas dalībvalstis un 18. pantā minēto komiteju.

4. pants

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēka veselību un neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu radīt kaitējumu videi un, jo īpaši

- neapdraudot ūdeņus, gaisu, augsni, augus un dzīvniekus,

- neradot traucējošus trokšņus un smakas,

- neradot negatīvu ietekmi uz lauku vidi un īpaši aizsargājamām teritorijām.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu atkritumu izmešanu, izgāšanu un nekontrolētu apglabāšanu.

5. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, ja tas ir vajadzīgs vai ieteicams, lai nodrošinātu integrētu un pietiekamu atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, ņemot vērā labākās pieejamās tehnoloģijas, kurām nav nesamērīgi augstas izmaksas. Tīklam jānodrošina iespēja Kopienai kā tādai kļūt saimnieciski patstāvīgai atkritumu apglabāšanas ziņā un dalībvalstīm – individuāla virzība uz minēto mērķi, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus un speciālu iekārtu vajadzību atsevišķiem atkritumu veidiem.

2. Tīklam jānodrošina iespēja apglabāt atkritumus tuvākajās piemērotajās atkritumu apglabāšanas iekārtās, izmantojot piemērotākās metodes un tehnoloģijas, lai nodrošinātu augsta līmeņa vides un cilvēka veselības aizsardzību.

6. pants

Dalībvalstis izveido vai nozīmē kompetento iestādi vai iestādes, kuras atbild par šīs direktīvas īstenošanu.

7. pants

1. Lai sasniegtu 3., 4. un 5. pantā minētos mērķus, 6. pantā minētajai kompetentajai iestādei vai iestādēm pēc iespējas drīz jāsagatavo viens vai vairāki atkritumu apsaimniekošanas plāni. Šādi plāni jo īpaši attiecas uz

- reģenerējamo vai apglabājamo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi,

- vispārīgām tehniskām prasībām,

- īpašām prasībām konkrētiem atkritumu veidiem,

- piemērotām apglabāšanas vietām vai iekārtām.

Šādi plāni, piemēram, var attiekties uz

- fiziskām vai juridiskām personām, kas ir pilnvarotas apsaimniekot atkritumus,

- reģenerācijas un apglabāšanas paredzētajām izmaksām,

- atbilstīgiem pasākumiem, lai veicinātu atkritumu savākšanas, šķirošanas un apstrādes racionalizāciju.

2. Lai izstrādātu šādus plānus, dalībvalstis sadarbojas ar citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisiju. Par to ziņo Komisijai.

3. Dalībvalstis var paredzēt pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu tādu atkritumu pārvietošanu, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Tās informē Komisiju un dalībvalstis par šādiem pasākumiem.

8. pants

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki

- nodrošina, ka atkritumus pārņem privāts vai valsts atkritumu savācējs vai uzņēmums, kurš veic II A vai II B pielikumā minētās darbības,

- saskaņā ar šis direktīvas noteikumiem paši veic reģenerāciju vai apglabā atkritumus.

9. pants

1. Lai īstenotu 4., 5. un 7. pantu, jebkuram uzņēmumam, kas nodarbojas ar II A pielikumā minētajām darbībām, jāsaņem 6. pantā minētās kompetentās iestādes atļauja.

Šāda atļauja attiecas uz

- atkritumu veidiem un daudzumiem,

- tehniskajām prasībām,

- vajadzīgajiem drošības pasākumiem,

- apglabāšanas vietu,

- apstrādes metodi.

2. Atļaujas var piešķirt uz noteiktu laika posmu, tās var būt atjaunojamas, tajās var paredzēt nosacījumus un pienākumus vai, ja iecerētā apglabāšanas metode no vides aizsardzības viedokļa nav pieņemama, atļauju var nepiešķirt.

10. pants

Lai piemērotu 4. pantu, jebkuram uzņēmumam, kas veic II B pielikumā paredzētās darbības, jāsaņem atļauja.

11. pants

1. Neskarot Padomes Direktīvu 78/319/EEK (1978. gada 20. marts) par toksiskajiem un bīstamajiem atkritumiem [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti saskaņā ar Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktu, var izdarīt šādus izņēmumus no 9. un 10. pantā paredzētās prasības attiecībā uz atļaujām:

a) uzņēmumi, kas apglabā savus atkritumus to rašanās vietā,

un

b) uzņēmumi, kas veic atkritumu reģenerāciju.

Šos izņēmumus piemēro tikai tad, ja

- kompetentās iestādes ir paredzējušas vispārīgus noteikums katram darbības veidam, paredzot atkritumu daudzumus, veidus un nosacījumus ar kādiem konkrēto darbību var veikt, nepiemērojot prasības attiecībā uz atļaujām,

un

- atkritumu veids un daudzums un reģenerācijas un apglabāšanas metodes ir tādas, kas atbilst 4. pantā noteiktajām prasībām.

2. Pirmajā punktā minēto uzņēmumu reģistrāciju veic kompetentās iestādes.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu.

12. pants

Uzņēmumus, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar atkritumu savākšanu vai transportēšanu, atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas organizēšanu citu vārdā (mākleri vai starpnieki), ja tiem nav jāiegūst atļauja, reģistrē kompetentajās iestādēs.

13. pants

Kompetentās iestādes regulāri inspicē uzņēmumus, kas veic 9. līdz 12. pantā minētās darbības.

14. pants

Visi 9. un 10. pantā minētie uzņēmumi

- reģistrē II A un II B pielikumā paredzētās darbības un I pielikumā minēto atkritumu daudzumu, raksturu, izcelsmi un, ja vajadzīgs, virzienu, savākšanas biežumu, transporta veidu un apstrādes metodi,

- pēc 6. pantā minēto kompetento iestāžu pieprasījuma sniedz šo informāciju.

Dalībvalstis var prasīt arī ražotājiem ievērot šajā pantā paredzētos noteikumus.

15. pants

Saskaņā ar "piesārņotājs maksā" principu atkritumu apglabāšanas izmaksas sedz

- īpašnieks, kura atkritumus savāc atkritumu savācējs vai 9. pantā minētais uzņēmums,

un/vai

- iepriekšējie īpašnieki vai to produktu ražotāji, no kuriem radušies atkritumi.

16. pants

1. Ik pēc 3 gadiem un pirmo reizi 1995. gada 1. aprīlī, dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šo direktīvu. Ziņojuma pamatā ir anketa, kas sastādīta saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru, un ko Komisija nosūta dalībvalstīm 6 mēnešus pirms iepriekš minētās dienas.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisijai ik pēc 3 gadiem publicē konsolidētu ziņojumu, pirmo reizi — 1996. gada 1. aprīlī.

17. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu šīs direktīvas pielikumus tehnikas un zinātnes attīstībai, veic saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru.

18. pants

Komisijai palīdz komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Komisijas pārstāvis komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu, ievērojot termiņu, kuru var noteikt komitejas priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības. Komitejas atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kas paredzēts EEK līguma 148. panta 2. punktā attiecībā uz jautājumiem, kurus Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē minētājā pantā noteiktajā kārtībā. Komitejas priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz pasākumiem, kas būtu jāparedz. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja, beidzoties trīs mēnešu termiņam no dienas, kad jautājums nodots Padomei, Padome nav lēmusi, paredzētos pasākumus pieņem Komisija."

2. Direktīvas 13., 14. un 15. pants kļūst attiecīgi par 19., 20. un 21. pantu.

3. Pievieno šādus pielikumus:"

I PIELIKUMS

ATKRITUMU KATEGORIJAS

Q1 Ražošanas vai patēriņa atliekas, kas turpmāk nav precizētas

Q2 Produkti, kas neatbilst specifikācijām

Q3 Produkti, kam beidzies derīguma termiņš

Q4 Nokrituši, izlijuši, pazuduši vai citādos starpgadījumos cietuši materiāli, ieskaitot jebkurus materiālus, aprīkojumu utt., kas piesārņots kāda neparedzēta gadījuma rezultātā.

Q5 Materiāli, kas piesārņoti vai notraipīti plānotas rīcības rezultātā (piem., tīrīšanas darbību atliekas, iepakojuma materiāls, tvertnes u.c.)

Q6 Nederīgas detaļas (piem., izlietotas baterijas, katalizatori u.c.)

Q7 Vielas, kuru īpašības ir zudušas (piem., piesārņotas skābes, šķīdinātāji, izlietoti rūdīšanas sāļi u.c.)

Q8 Rūpniecisko procesu atliekas (piem., izdedži, kuba atlikumi u.c.)

Q9 Piesārņojuma mazināšanas procesu atliekas (piem., skrūberu nogulsnes, gaisa filtru putekļi, izlietoti filtri u.c.)

Q10 Mehāniskās apstrādes/apdares atliekas (virpošanas skaidas, pārpalikumi u.c.)

Q11 Atliekas no izejvielu ieguves un apstrādes (piem., kalnrūpniecības atkritumi, naftas ieguves atkritumi, u.c.)

Q12 Piesārņoti materiāli (piem., ar polihlordifeniliem piesārņotas eļļas u.c.)

Q13 Jebkuri materiāli, vielas vai produkti, kuru lietošana ir aizliegta ar tiesību aktiem

Q14 Produkti, kas to īpašniekam vairs nav vajadzīgi (piem., lauksaimniecības, mājsaimniecības, biroja, uzņēmējdarbības, veikalu atkritumi u.c.)

Q15 Piesārņoti materiāli, vielas vai produkti, kas rodas, attīrot piesārņotu zemi

Q16 Jebkuri materiāli, vielas vai produkti, kas nav iekļauti iepriekšminētajās kategorijās

II A PIELIKUMS

APGLABĀŠANAS DARBĪBAS

NB

: Šī pielikuma nolūks ir uzskaitīt praktiski notiekošas atkritumu apglabāšanas darbības. Saskaņā ar 4. pantu atkritumus jāapglabā, neapdraudot cilvēku veselību un neizmantojot procesus, kas varētu kaitēt videi.

D1 Noglabāšana virs vai zem zemes (piem., poligons u.c.)

D2 Attīrīšana augsnē (piem., šķidrumu vai nogulšņu biodegradācija augsnē u.c.)

D3 Iesūknēšana (piem., sūknējamu atkritumu ievadīšana akās, tektoniski veidotās sālsalās vai dabīgi izveidotās iedobēs u.c.)

D4 Izgāšana uz virsmas (piem., šķidrumu vai nogulšņu uzglabāšana bedrēs, dīķos vai ūdens baseinos u.c.)

D5 Speciāli konstruēts poligons (piem., ievietošana speciāli iekārtotos atsevišķos nodalījumos, kas pārklāti un izolēti viens no otra un no vides u.c.)

D6 Cieto atkritumu izgāšana ūdenstilpēs, izņemot jūras/okeānus

D7 Izgāšana jūrā/okeānā, ieskaitot novietošanu uz gultnes

D8 Bioloģiska apstrāde, kas nav precizēta citur šajā pielikumā, un kā rezultātā veidojas galīgi savienojumi vai maisījumi, kurus apglabā, pielietojot kādu no pielikumā minētajām darbībām

D9 Fizikāli – ķīmiska apstrāde, kas nav precizēta citur šajā pielikumā, un kā rezultātā veidojas galīgi savienojumi vai maisījumi, kuri tiek apglabāti, pielietojot kādu no pielikumā minētajām darbībām (piem., iztvaicēšana, žāvēšana, kalcinēšana u.c.)

D10 Sadedzināšana uz sauszemes

D11 Sadedzināšana jūrā

D12 Ilgstoša glabāšana (piem., konteineru ievietošana kalnraktuvēs u.c.)

D13 Sajaukšana vai samaisīšana pirms kādas no šajā pielikumā minēto darbību veikšanas

D14 Pārsaiņošana pirms kādas no šajā pielikumā minēto darbību veikšanas

D15 Glabāšana līdz kādas no šajā pielikumā minēto darbību veikšanai, izņemot īslaicīgu glabāšanu pirms savākšanas vietā, kur atkritumi radušies.

PIELIKUMS II B

DARBĪBAS, KURU REZULTĀTĀ VAR NOTIKT ATKRITUMU REĢENERĀCIJA

NB:

Šī pielikuma nolūks ir uzskaitīt praktiski notiekošas atkritumu reģenerācijas darbības. Saskaņā ar 4. pantu atkritumus reģenerācija jāveic, neapdraudot cilvēku veselību un neizmantojot procesus, kas varētu kaitēt videi.

R1 Šķīdinātāju reģenerācija

R2 Organisko vielu, kas nav izmantotas kā šķīdinātāji, atkārtota pārstrāde/reģenerācija

R3 Metālu un metālu savienojumu atkārtota pārstrāde/reģenerācija

R4 Citu neorganisko materiālu atkārtota pārstrāde/reģenerācija

R5 Skābju vai bāzu reģenerācija

R6 Piesārņojuma mazināšanai izmantoto sastāvdaļu reģenerācija

R7 Katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija

R8 Otrreizēja naftas pārstrāde vai citi naftas atkārtotas izmantošanas veidi

R9 Izmantošana kā degvielu vai citu enerģijas ieguves līdzekli

R10 Izklāšana uz zemes, kas var radīt labumu lauksaimniecībai vai ekoloģiskus uzlabojumus, tostarp kompostēšana un citi bioloģiskas pārveides procesi, izņemot attiecībā uz atkritumiem, kas uzskaitīti 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļā

R11 Atkritumu, kas radušies R1 līdz R10 darbību rezultātā, izmantošana

R12 Atkritumu apmaiņa, lai tos pakļautu jebkurai no R1 līdz — R11 darbībām

R13 Materiālu uzglabāšana, lai tos pakļautu jebkurai no darbībām, kas minētas šajā pielikumā, izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz savākšanai vietā, kur tie radušies.

"

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 1993. gada 1. aprīlī. Par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumu tekstu, kurus tās pieņem attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomu.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1991. gada 18. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Bodry

[1] OV C 295, 19.11.1988., 3. lpp. unOV C 326, 30.12.1989., 6. lpp.

[2] OV C 158, 26.6.1989., 232. lpp. Atzinums sniegts 1991. gada 22. februārī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] OV C 56, 6.3.1989., 2. lpp.

[4] OV L 194, 25.7.1975., 47. lpp.

[5] OV C 122, 18.5.1990., 2. lpp.

[6] OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp.

[7] OV L 84, 31.3.1978., 43. lpp.

--------------------------------------------------